Šonedēļ Vides ministrijai ir jāpieņem lēmums par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķiem pēc 2010. gada.

Iespējams, ka daudzām publiskajām ūdenstilpnēm 24.marta grozījumi Makšķerēšanas noteikumos neatstās negatīvu ietekmi uz ekosistēmu un tur mītošajām sugām, bet Ramsāres konvencijas starptautiski atzītais mitrājs - Papes ezers un tur ligzdojošajiem ūdensputniem, kuriem šobrīd ir sācies ligzdošanas laiks, cietīs.

Jūs jautājat - mēs atbildam!

WWF International Preses Oficiera Olivera van Bogaerta raksts www.panda.org par Pasaules Dabas Fonda Papes ezera projektu.

Fotoreportāža par tauru ierašanos Papes ezera pļavās 2004. gada 23. februarī.

Neliels fotostāsts par savvaļas kumeļa dzimšanas dienu un tā pirmajiem soļiem.

Latvija ir viena no tām retajām Eiropas valstīm, kur vēl ir saglabājušies trīs lielie plēsēji - vilks, lūsis un lācis. 2001. gadā tika veikts pētījums par sabiedrības attiesmi pret šiem dzīvniekiem, ar kuru piedāvājam iepazīties arī jums.

16.gadsimtā Latvijā vairs nebija palicis neviens sumbrs. 1919. gadā nošauts pēdējais Eiropas sumbrs savvaļā. Eiropā 1922.gadā dzīvi bija palikuši 45 sumbri, kas visi atradās nebrīvē. Pirmie sumbri atkal brīvā dabā palaisti Belovežas gāršā 1952.gadā. 1957. gadā Belovežas gāršā savvaļā piedzimst pirmais sumbrs.

Pirms cilvēks sāka nodarboties ar lauksaimniecību, Eiropā savvaļas zirgi jeb tarpāni bija parasta dabas sastāvdaļa. Pēdējie tarpāni noķerti Polijā un izdalīti zemniekiem 1808.gadā. Pēdējais zināmais Eiropas savvaļas zirgs miris Krievijā 1887.gadā. 1936.gadā poļu profesors Vitelani, atlasot izmirušajam tarpānam vislīdzīgākos Polijas zemnieku mājas zirgus, uzsāka to atgriezenisko selekciju.