WWF vēsture

"Mēs nevaram nosargāt visu, ko vajadzētu, bet mēs varam nosargāt daudz vairāk nekā tad, ja vispār neko nemēģinātu darīt”

Sers Pīters Skots (Peter Scott), viens no WWF dibinātājiem.

No 1961...
Kādēļ vairāk kā 50 gadus atpakaļ aizsākās WWF darbība? Saskaņā ar uzsaukumu, publicētu 1961.gada 8.oktobrī laikrakstā Daily Mirror, WWF misija ir izbeigt pasaules dabiskās vides iznīcināšanu “kas notiek, pateicoties cilvēka muļķībai, alkatībai un nolaidībai”.
WWF priekšvēsture aizsākās 1960. gadā, kad sers Džulians Hakslijs (Julian Huxley), pēc vizītes Austrumāfrikā, uzraksta rakstu sēriju laikrakstā Observer, kurā izsaka savas bažas par dzīvnieku valsts straujo izzušanu šajā teritorijā medniecības dēļ. Atsaucoties uz Dž. Hakslija rakstiem, uzņēmējs Viktors Stolans (Victor Stolan) ierosina dibināt starptautiska mēroga fondu, kas vāktu līdzekļus vides aizsardzībai. Ar nolūku dibināt šādu organizāciju, Dž. Hakslijs konsultējas ar ornitologu Maksu Nikolsonu (Max Nicholson), kas sapulcina zinātnieku un sabiedrisko attiecību ekspertu kopu, kas ir gatavi strādāt šādas organizācijas izveidei. Viņu starpā ir Pīters Skots (Peter Scott), kas kļūst par jaunizveidotās organizācijas vadītāju. Organizācijas darbības sākotnējais kopsaucējs ir “kopīgs darbs pie sabiedrības attieksmes maiņas un pasaules izglītošanas vides aizsardzības labā”.

Pirmie soļi
Apzinoties, ka organizācijai būs nepieciešams spēcīgs, viegli atpazīstams simbols, dibinātāju izvēle nosliecās par labu melnbaltajai pandai, kas līdz pat šai dienai simbolizē ne tikai WWF kā organizāciju, bet visā pasaulē izraisa arī plašas asociācijas ar dabas aizsardzību kopumā.

Jau no pašiem WWF darbības pirmsākumiem organizācija savu darbību mērķtiecīgi sakņo nacionālajā līmenī, sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām un atbalstot labākos zinātniskos vides aizsardzības projektus. Ikviena no nacionālā līmeņa (kopskaitā 23) organizācijām ir veidota uz patstāvīgas juridiskās bāzes un ir atbildīga savas valdes un donoru priekšā. Kopš 1970.gada viņa karaliskā augstība Nīderlandes princis Bernards aizsāk veidot WWF finansiālo bāzi, kas ir paredzēta WWF administratīvo izdevumu segšanai.

Savas pastāvēšanas laikā WWF ir īstenojusi daudzus gan nacionālas, gan globālas nozīmes projektus. To vidū minami Ekvadoras Nacionālā Parka atjaunošana Galapagu salās; sadarbībā ar Spānijas valdību tiek nopirktas Gvadakiviras (Guadaquivir) deltas purvs, kurā tiek ierīkots Coto Doñana nacionālais parks; ceļu izveide Kenijā, masaju apdzīvotajā Masai Mara apgabalā; Tīģeru projekts šīs sugas saglabāšanai Indijā; Tropisko lietusmežu kampaņa, kuras darbība norit trīs kontinentos; projekts The Seas Must Live (Jūrām jādzīvo), kas paredzēja vaļu, delfīnu, roņu un jūras bruņurupuču populāciju pasargāšanu, un daudzi, daudzi citi projekti.

Astoņdesmitie gadi
1980.gadā WWF uzsāk sadarbību ar IUCN un Apvienoto Nāciju Vides programmu (UNEP), veicot kopīgu darbu pie Pasaules dabas aizsardzības stratēģijas, kas tika pieņemta 34 valstīs. Tai bija rekomendējošs saturs, kas aicināja dabas resursu izmantošanu veikt saskaņā ar līdzsvarotas attīstības principiem. Balstoties uz šīm rekomendācijām, jau 50 valstis ir noformulējušas un ierosinājušas savas nacionālās dabas aizsardzības stratēģijas. 1991.gadā WWF sadarbībā ar UNEP un IUCN izstrādā vienotu stratēģiju Rūpes par planētu – stratēģija līdzsvarotam dzīvesveidam, kas ir pieņemta 60 pasaules valstīs. WWF visā savas attīstības gaitā ir saņēmusi gan individuālu personu, gan organizāciju ziedojumus. Līdzekļu piesaistes nolūkā WWF ir sadarbojusies arī ar vairāk kā 130 valstu pasta iestādēm, kuras ir palīdzējušas WWF, strādājot pie pazīstās marku sērijas ar pasaules apdraudēto sugu attēliem.

Deviņdesmitie gadi
1990.gados aizsākas WWF darbības stratēģijas pārstrukturēšana. Šī stratēģija iezīmēja jaunas WWF misijas aprises, kādas tās saglabājušās līdz pat šodienai. Tika nolemts, ka WWF prioritātes dabas aizsardzībā ir: bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, videi kaitīgas ražošanas, patērēšanas un piesārņojuma samazināšana kopumā.

Tādas deviņdesmitajiem gadiem raksturīgas vides problēmas kā klimata izmaiņa un ozona slāņa pakāpeniska sairšana, nokļuvušas arī WWF problēmu lokā. WWF velta daudz pūļu un laika, izglītojot cilvēkus par to, kāda ir viņu kā patērētāju ietekme uz izsīkstošajiem dabas resursiem, augošo piesārņojumu, kā harmonizēt dabas un cilvēku attiecības, kas ir līdzsvarots dzīvesveids. WWF saprot, ka tās mērķi sasniedzami tikai tad, ja tie ir tuvi visai sabiedrībai un cilvēcei kopumā, vienlaicīgi apzinoties, ka šīm idejām nav nozīmes, ja tās netiek ņemtas par pamatu cilvēku dzīvesveidam un vērtībām.

Bet šodien...

50 gadu laikā no nelielas vides aktīvistu grupas, ņemot talkā spilgtas un iedvesmojošas idejas, neatlaidību, mērķtiecību un aizrautību, ir izaugusi organizācija ar 5 miljoniem atbalstītāju, kas darbojas vairāk kā 100 valstīts. Kāpēc? Jo šī ir pasaule, kurā dzīvojam...