Latvijas finālisti - z/s "Valti"!

Par konkursa „Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” uzvarētājiem Latvijā šodien kļuvuši z/s „Valti” saimnieki Vanda un Rihards Valtenbergi no Skrundas novada. Kā atzinību saimnieki saņēma titulu „Latvijas Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” un naudas balvu 1000 eiro apmērā. Saimnieki pārstāvēs Latviju Baltijas jūras reģiona līmenī un pretendēs uz naudas balvu 10000 eiro no Swedbank un titulu „GADA labākais lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā”.

„Jūtamies pārsteigti un iepriecināti! Balva uzliek pienākumu rast jaunus risinājumus videi draudzīgā saimniekošanā, kā arī to popularizēt,” atzīst Vanda Valtenberga, saimniecības „Valti” saimniece.

Saimniecība „Valti” apsaimnieko aptuveni 600 ha zemes Ventas baseinā. Ekonomiski nozīmīgākā nozare saimniecībā ir Šarolē tīršķirnes un krustojumu gaļas liellopu turēšana vaislai, nobarošanai un gaļas ražošanai. Otra nozīmīgākā nozare ir zivju audzēšana. Kā inovatīvu un gudru risinājumu barības vielu noteces samazināšanai, žūrija izcēla sešus saimniecībā izveidotos dīķus, kas uztver vietējo noteci un veicina ūdeņu pašattīrīšanos.

„Saimniecībā padziļinātās gultnēs izveidoti barības vielu nogulsnēšanās baseini, kuros mīt zivis – karpas, līņi un orfas. Nogulsnēšanās baseinos tiek aizturētas augsnes daļiņas, slāpeklis un fosfors, kas veicina zaļo augu augšanu. Tie savukārt nodrošina labu barības bāzi zivīm, kas saimniecībā sasniedz ievērojamus svara pieaugumus. Rezultātā saimniecība ekonomiski iegūst no zivju ražošanas, bet Baltijas jūra tiek pasargāta no pārlieku lielas fosfātu un nitrātu ieplūdes,” skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes loceklis Kaspars Žūriņš.

Dīķus saimniecībā uzsāka pakāpeniski atjaunot 1992. gadā. „Pirmais tika atjaunots tā vēsturiskajā vietā. Nākošais arī tika izveidots vietā, kur kādreiz ir bijis dīķis. Pārējie tika veidoti dabiskās ieplakās, tos iekļaujot ainavā. Viens no dīķiem ir izveidots vietā, kur 1911. gada kartē ir bijis ezers,” stāsta saimnieks Rihards Valtenbergs.

„Piešķirot šo apbalvojumu, mēs vēlamies izcelt tos lauksaimniekus, kas dara ko vairāk nekā nosaka likumdošana vai ierastie darbības principi un sniedz reālu ieguldījumu Baltijas jūras problēmu risināšanā,” par saimniekiem priecājas Pasaules Dabas Fonda direktors Uģis Rotbergs.  

"Zeme ir viena no mūsu valsts pamatvērtībām, un tās pilnvērtīga un vienlaikus saudzīga apsaimniekošana ir ikviena, ne tikai lauksaimnieku, atbildība. Zemnieki vislabāk izprot veiksmīgas saimniekošanas atkarību no zemes resursu pareizas un ilglaicīgas izmantošanas. Tāpēc, lauksaimniecībai attīstoties un meklējot efektīvākus saimniekošanas veidus un tehnoloģijas, svarīgi izvēlēties tās, kas ir gan ekonomiski izdevīgas, gan draudzīgas videi. Valtenbergi pierādījuši, ka to iespējams veiksmīgi apvienot," sveicot Latvijas finālistu, uzsvēra Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Konkursu otro gadu organizē Pasaules Dabas Fonds, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs un atbalsta Swedbank. Konkursa „Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” atbalstītāji ir arī izdevniecība Saimnieks.lv un viena no lielākajām Latvijas lauksaimnieku organizācijām Zemnieku saeima, kas apvieno vairāk nekā 800 lauksaimniekus.

Konkursa mērķis ir izcelt labas un Baltijas jūrai draudzīgas lauksaimniecības prakses piemērus, veicināt zināšanu un informācijas apriti starp Baltijas jūras reģiona valstīm, kā arī sniegt pozitīvus, iedvesmojošus un inovatīvus praktiskos piemērus, lai veicinātu iespējami plašu ilgtspējīgas lauksaimniecības prakse izplatību. Baltijas jūra vēl joprojām ir viena no visapdraudētākajām jūrām pasaulē. Eitrofikācija, jeb pārmērīga ūdensaugu savairošanās, tiek uzskatīta par nozīmīgāko Baltijas jūras ekoloģisko problēmu. Tās cēlonis ir palielināta barības vielu - t.sk. fosfora un slāpekļa, nonākšana ūdens vidē. Baltijas jūras Vides aizsardzības komisijas (HELCOM) dati liecina, ka aptuveni 60% slāpekļa un 50% fosfora jūrā nonāk tieši no lauksaimniecības.

Konkurss „Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” ir starptautisks un šogad tiek rīkots septiņās valstīs Baltijas jūras reģionā. Katrā no valstīm tiek izvirzīti finālisti, kas saņem titulu un naudas balvu 1000 eiro apmērā no Swedbank. Latvijas finālisti – Rihards un Vanda Valtenbergi 17. novembrī piedalīsies konferencē „Zaļāka lauksaimniecība zilākai Baltijas jūrai” Helsinkos, kuras laikā tiks paziņots arī galvenās balvas ieguvējs.