Konkursa uzvarētāji - saimnieki no Somijas!

Ar asarām acīs un neviltotu prieku apbalvojumu „Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” šodien saņēma Katarīna Vapola un Jirki Ankelo no Somijas. Apbalvošanas ceremonija notika konferences „Zaļāka lauksaimniecība zilākai Baltijas jūrai” laikā, Rīgā. Konkursu „Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” organizē Pasaules Dabas Fonds kopā ar Swedbank un Baltijas lauksaimnieku forumu par vidi (BFFF), sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām Baltijas jūras reģionā. 

Starptautiska žūrija, kas vērtēja kandidātus no astoņām Baltijas jūras reģiona valstīm, par konkursa uzvarētājiem atzina Somijas zemniekus Katarīnu Vapolu un Jirki Ankelo. Kā atzinību saimnieki saņēma titulu „Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā” un naudas balvu 10 000 eiro apmērā no Swedbank. Žūrija izraudzījās tieši šo saimniecību, jo tā sniegusi „būtisku ieguldījumu vides aizsardzībā, praktizējot vairākas inovatīvas metodes barības vielu noplūdes samazināšanā.”

Somijas zemnieki izpelnījies žūrijas atzinību arī tādēļ, ka daudzas no saimniecībā praktizētajām metodēm var tikt salīdzinoši vienkārši ieviestas arī citās saimniecībās apkārt Baltijas jūrai.

“Mēs ticam, ka ikdienā savā saimniecībā, sargājot ūdens resursus, mēs palīdzam samazināt kopējo lauksaimniecības ietekmi uz ekosistēmām, tai skaitā Baltijas jūru,” norāda Katarīna Vapola. “Kā šī konkursa uzvarētājiem mums ir pienākums stāstīt cilvēkiem par Baltijas jūras eitrofikāciju un to, cik svarīgi ir to samazināt.”

Apbalvošanas ceremonijas laikā Pasaules Dabas Fonds publiskoja arī brošūru, kurā ir aprakstīti labas lauksaimniecības prakses piemēri astoņās valstīs apkārt Baltijas jūrai. Brošūra ir angļu valodā.

Baltijas jūra joprojām ir viena no visapdraudētākajām jūrām pasaulē. Eitrofikācija, jeb aizaugšana tiek uzskatīta par nozīmīgāko Baltijas jūras vides problēmu. Tā rada gan nopietnas ekoloģiskas, gan ekonomiskas sekas. Eitrofikācijas cēlonis ir palielināta barības vielu - t.sk. fosfora un slāpekļa, nonākšana ūdens vidē, kā rezultātā novērojama, piemēram, spēcīga aļģu ziedēšana, veidojas mirušās zonas jūras gultnē, u.c. problēmas jūras ekosistēmā. Baltijas jūras Vides aizsardzības komisijas (HELCOM) dati liecina, ka aptuveni 60% slāpekļa un 50% fosfora jūrā nonāk tieši no lauksaimniecības.

„Lauksaimniekiem ir ļoti nozīmīga loma cīņā ar eitrofikāciju un tieši lauksaimnieki pārstāv lielu mūsu bankas klientu daļu,” atzīst Swedbank Zviedrija pārstāvis Tomas Johanssons, piebilstot: „Swedbank svarīga ir korporatīvā atbildība un ilgtspējība”.

„Kad domājam par Baltijas jūru un lauksaimniecību, parasti uzsvars tiek likts tieši uz eitrofikāciju,” saka WWF Baltijas Ekoreģiona programmas vadītājs Lasse Gustavssons. „Piešķirot šo apbalvojumu, mēs vēlamies izcelt tos lauksaimniekus, kas dara ko vairāk nekā nosaka likumdošana vai ierastie darbības principi un sniedz reālu ieguldījumu eitrofikācijas problēmas risināšanā,” piebilst Gustavssons.