DETOX kampaņa

Ko mēs vēlamies panākt?

1. DROŠUMS: Bīstamās ķīmiskās vielas jāaizstāj alternatīvām visos gadījumos, kad tādas pieejamas.

2. INFORMĀCIJA vairo uzticību: Jābūt pieejamai pietiekamai drošības informācijai, lai varētu noteikt, kuras ķīmiskās vielas ir bīstamas un kādas ir to alternatīvas.

3. TIESISKAS GARANTIJAS: Ķīmiskajai rūpniecībai jābūt atbildīgai par tās ražoto produktu drošumu.

4. CAURSKATĀMĪBA: Ikvienam patērētājam jābūt tiesībām zināt, kas ir produktu sastāvā un kā šīs vielas var ietekmēt veselību.

Kas ir REACH?

REACH (Registration, Evaluation and Authorisation of Chemicals) ir ES ķīmisko vielu aprites kontroles un pārvaldes likumdošanas kopums, kas aptver ķīmisko vielu reģistrēšanas, to ietekmes izvērtēšanas un rūpnieciskās lietošanas atļauju sniegšanas procedūras.

Mēs dzīvojam

sintētisko vielu pasaulē

Nepietiekami pārbaudītas un potenciāli bīstamas ķimikālijas atrastas katra cilvēka asinīs!

Pēdējā pusgadsimta laikā cilvēki ir radījuši 80 tūkstošus jaunu ķīmisko vielu, kas tiek izmantotas dažādu preču un produktu ražošanā. Katrā ES dalībvalstī, arī Latvijā, ir izveidots to ķīmisko vielu saraksts, kuru bīstamība neapgāžami pierādīta - šo vielu izmantošana ir aizliegta. Vienlaikus ES tirgū ir daudz vielu, kuru bīstamība nav pierādīta pilnībā. Šīs vielas atrodas dažādās precēs un produktos, mēs tās ēdam, ieelpojam, uzņemam caur ādu. Daļai šo vielu bīstamība ir pētīta, taču atzinumi bijuši pretrunīgi, tāpēc joprojām tiek pieļauta to izmantošana.

Šobrīd ir droši pierādījumi, ka daļa sintētisko ķīmisko vielu nokļūst cilvēku organismos un tur uzkrājas. Piemēram, Pasaules Dabas Fonda veiktie pētījumi 12 Eiropas valstīs, tajā skaitā arī Latvijā, cilvēku organismos atrada 73 no 107 meklētajām vielām.

Pasaules Dabas Fonds uzsver, ka nevienai no atrastajām ķīmiskajām vielām vispār nevajadzētu būt cilvēka asinīs, jo ir pierādīts, ka laika gaitā uzkrājoties aizvien lielākā daudzumā, tās var kļūt bīstamas. Pierādījumi norāda, ka ķermenī sasniedzot noteiktu koncentrāciju, tās var būt alergēnas, kancerogēnas, bojāt reproduktīvo sistēmu un smadzenes, kā arī izraisīt daudzas citas saslimšanas. Mūsdienu bērni jau piedzimst ar ķīmiskajām vielām asinīs un saņem tās ar mātes pienu.

No ķīmisko vielu bezatbildīgas izmantošanas cieš ne tikai cilvēku veselība, bet arī vide. Ķīmisko vielu ražošanas gaitā tās tiek novadītas vidē. Izpludinātas tās brīvi pārvietojas gaisā, upēs un jūrās; caur ādu, ēdienu vai ūdeni tās uzņem arī dzīvnieki. Bīstamas cilvēka radītas ķīmiskās vielas ir saindējušas apkārtējo vidi, un dzīvo dabu, tai skaitā putnu, polārlāču, vaļu, zivju un daudzu citu dzīvnieku organismus (WWF pētījums). Vidē uzkrājušās ķīmiskās vielas norādās ļoti lēni, tāpēc vēl vairākus gadu desmitus pēc to izmantošanas pārtraukšanas, vielas turpina nokļūt cilvēku organismos.