Jautājumi & atbildes

Jautājumi & atbildes par  „Dzīvesveida kalkulatoru”

www.pdf.lv/klimats

Ja Latvijā praktiski nav ražošanas, kāpēc ir ~2 reizes lielāka ietekme uz klimatu nekā pieļaujams?

SEG emisijas var mērīt divos veidos. Pirmajā gadījumā tiek aprēķinātas teritoriālās emisijas – šajā gadījumā tās būtu enerģētikas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības u.c. emisijas, kas radušās Latvijas teritorijā. Šī emisijas Latvijā salīdzinot ar 1990. gadu ir samazinājušās par vairāk kā 40%. Tieši ar ražošanu saistītās emisijas ir tās par ko atskaitāmies ANO un kuras tirgojam pasaules un ES līmenī.

Taču šajā pētījumā mēs skatījāmies uz tiešajām un netiešajām emisijām, kas saistītas ar Latvijas iedzīvotāju patēriņu. Tā kā preces un pakalpojumi, ko ikdienā patērējam, un to ieguvei nepieciešamie resursi  ir izkliedēti visā pasaulē, arī Latvijas patēriņa emisijas nerodas tikai Latvijā, bet ir izkliedētas pa visu pasauli. Šo emisiju kopsumma arī veido oglekļa pēdu, kas Latvijā divas reizes pārsniedz globāli pieejamo oglekļa budžetu uz vienu iedzīvotāju.

 

Kāds sakars personīgajiem ienākumiem ar ietekmēm uz klimatu?

Pētījumi rāda, ka oglekļa pēdas atšķirības sabiedrībā lielā mērā skaidro vairāki faktori: tas vai jums ir vai nav privātā automašīna, cik cilvēku ir jūsu mājsaimniecībā, kādā ēkā jūdz dzīvojat, kādi ir jūsu diētas paradumi. Bet būtiski faktori ir arī izglītība un ienākumi – cilvēkiem ar labāku izglītību ir lielāki ienākumi un lielāka oglekļa pēda. Diemžēl mēs pasaulē neesam spējuši pārraut šo saiti starp ienākumiem un vides slodzēm un arī valstu griezumā, valstis ar lielāku ekonomisko aktivitāti (IKP uz vienu iedzīvotāju) arī uzrāda lielākas slodzes vidē. Vēl jo sliktāk, arī cilvēki ar augstu vides apziņa ne vienmēr spēj samazināt savu oglekļa pēdu, jo tā nav atkarīga tikai no personīgajām izvēlēm, bet lielā mērā arī no lēmumiem kurus pieņem valsts, pašvaldība, ražotāji, ēku īpašnieki u.c. sabiedrības locekļi. Tāpēc oglekļa pēdas samazināšanā ir jāiesaista visi un to nevar atstāt tikai uz iedzīvotāju pleciem.

Ja nevēlies noradīt savus ienākumus, kalkulators aprēķinos izmanto Latvijas vidējos rādītājus.

Papildu informācija par līdzīgiem pētījumiem:

Minx, J. et al. 2013 Carbon Footprints of Cities and other Human Settlements in the UK. Environmental Research Letters  8 035039

Heinonen, J. et al. 2011 Dense downtown living more carbon intense due to higher consumption: a case study of Helsinki. Environmental Research Letters 6 034034

Wiedenhofer, D. et al. 2011 Spatial and socio-economic drivers of direct and indirect household energy consumption in Australia. Urban Consumption, ed. P. Newton (Victoria: CSIRO Publishing)

 

Kā tika aprēķināta Latvijas iedzīvotāju ietekme uz klimatu? Metodika

Pētījumu veica Dr. geogr. Jānis Brizga, kuram ir vairāk ka 10 gadu pieredze dzīvesveida ietekmju pētniecībā.  Oglekļa pēdas aprēķinā tiek iekļautas ar transportu, mājokli, pārtiku, patēriņa preču un pakalpojumu radīšanu, lietošanu un utilizāciju saistītās tiešās un netiešās SEG emisijas. Oglekļa pēdas aprēķināšanai tika izmantots Multi reģionālais ielaides-izlaides modelis (Angliski Environmentally extended Multi Regional Input-Output model – EE-MRIO) (Wiedmann, 2009; Minx et al, 2009; Peter, 2010; Peters et al., 2011; Weinzettel et al., 2011), kas papildināts ar vides faktoriem (šajā gadījumā CO2e emisijām).

Galvenais datu avots - WIOD datubāze (http://www.wiod.org/new_site/home.htm), kas ir ES 7. ietvara pētnieciskais projekts.

Papildu informācija par līdzīgiem pētījumiem: Peters & Hertwich, 2008; Wiedmann, 2009; Davis & Caldeira, 2010; Peters et al., 2011; Wiedmann et.al, 2011 u.c.

 

Cik precīzs ir Dzīvesveida kalkulators?

Šis kalkulators nav un nevar būt 100% atbilde uz katru individuālo situāciju, tomēr tas ļoti labi parāda tendenci, kā jūsu dzīvesveids ietekmē klimatu. Kalkulators pāris minūtēs jums spēj sniegt informāciju par būtiskākajām ar jūsu dzīvesveidu saistītajām vides ietekmju jomām. Precīzāku un detalizētāku aprēķinu veikšanai būtu jāzina precīza jūsu izdevumu struktūra, preču un pakalpojumu izcelsme un vides slodžu intensitāte. Šādi aprēķini ir iespējami, bet tie prasītu ilgstošu datu vākšanu un aprēķinu veikšanu, lai sniegtu precīzu informāciju par jūsu klimta slodzēm.

 

Kā ir veidota „dzīvesveida” sadaļa kalkulatorā? Kas tur vēl ir iekļauts?

Dzīvesveida sadaļā ir iekļauti dažādi pakalpojumi un preces kā, piemēram, izglītība, kultūra, finanšu pakalpojumi, komunikācija, iekārtas, drēbes un apavi u.c. Šajā sadaļā ir iekļautas emisijas, kas radušās valsts un pašvaldību iestāžu darbības procesā, sniedzot mums tādus pakalpojumus kā valsts drošība, sociālās garantijas u.c. Visu šo preču un pakalpojumu oglekļa pēdas sadalījuma izvērtēšanai būtu nepieciešami pārāk daudz jautājumi, lai tos visus iekļautu Dzīvesveida kalkulatorā. Tāpēc „dzīvesveida” sadaļā emisijas tiek aprēķinātas, izmantojot ienākumu līmeni (kāpēc tieši ienākumu – skat. jautājumu Nr.2) un dažus koriģējošus jautājumus.

 

Kas maksāja par pētījumu?

Dzīvesveida kalkulatora izstrādi (t.sk. datu aprēķinu) finansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

Pētījums, kas ņemts par pamatu aprēķiniem, ir izstrādāts Jāņa Brizgas Fulbraita stipendijas ietvaros Merilendas Universitātē, ASV sadarbībā ar profesoru Klausu Hubačeku un Dr. Kuišuangu Fengu.

 

Kāds ir Latvijas rādītājs salīdzinājums ar citām valstīm?

Latvijas iedzīvotāju ietekme uz klimatu ir 5,14 tonnas CO2e uz cilvēku gadā, kas ir tuvu pasaules vidējam rādītājam - 4,9 t CO2e uz vienu cilvēku gadā. Taču, piemēram, ASV oglekļa pēda ir aptuveni 28,6 t/CO2e uz cilvēku gadā, Ķīnā 3,1 t/CO2e, bet Indijā 1,8 t/CO2e. ES vidējā oglekļa pēda ir 13,3 t CO2e uz cilvēku gadā; lielākā oglekļa pēda ES ir Lihtenšteinas iedzīvotājiem (41 t/CO2e uz cilvēku) un Beļģiem (20 t/CO2e uz cilvēku), bet mazākā Rumānijā un Bulgārijā (nedaudz zem 5 t/CO2e uz cilvēku). Oglekļa pēda Krievijā ir 10 t/CO2e uz cilvēku gadā, bet mūsu kaimiņiem Igauņiem un Lietuviešiem attiecīgi 12,4 un 5 t/CO2e uz cilvēku gadā.

 

Vai klimata izmaiņas vispār ir?

Jaunākais ANO IPCC ziņojums (http://www.ipcc.ch/), kura izstrādē piedalījušies vairāki simti zinātnieku no visas pasaules ar vairāk kā 95% ticamību apgalvo, ka klimata izmaiņas notiek un tās ir cilvēku radītas.

Taču pat ja neticat klimata izmaiņām, lielākajai daļai no ieteikumiem, kas vērsti uz oglekļa pēdas samazināšanu ir arī citi „labumi” – piem. energoefektivitāte samazina elektrības rēķinus, veicina valsts enerģētisko neatkarību; vairāk dārzeņu un augļu lietošanu uzturā iesaka arī dietologi, lai uzlabotu dzīves kvalitāti; nemeklē laimi naudā – vairāk laika pavadi ar ģimeni un draugiem, tā tu būsi laimīgāks un dzīvosi piepildītāku dzīvi (to iesaka kā garīdznieki, tā daudzi ekonomisti :).