Ekoloģiskās pēdas nospiedums

Latvijas ekoloģiskās pēdas nospiedums

MUMS VIDĒJI BŪTU NEPIECIEŠAMAS VISMAZ DIVAS PLANĒTAS. Katram planētas iedzīvotājam visu viņa vajadzību apmierināšanai ir atvēlēti 1,8 ha zemes. Taču mēs dzīvojam tā, it kā mums katram būtu vismaz 4 hektāri. /Ziņojums/


Kas ir ekoloģiskās pēdas nospiedums?

Ekoloģiskās pēdas nospiedums ir hektāros izteikta zemes un ūdens platība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kādas ekonomikas vai populācijas ilgtermiņa izdzīvošanu pie noteiktiem dzīves standartiem.

Kā samazināt ekoloģisko pēdu?

Vairāki padomi ekoloģiskās pēdas nospieduma samazināšanai.

Ja visu bioproduktīvo teritoriju sadala uz pasaules iedzīvotāju skaitu (2003. gadā tie bija 6,3 miljardi cilvēku), katram cilvēkam sanāk 1,78 hektāri. Taču ekoloģiskās pēdas nospiedums pasaulē vidēji ir 2,23 ha uz cilvēku gadā, kas nozīmē, ka Zemei ir nepieciešams gads un trīs mēneši, lai saražotu tos ekoloģiskos resursus, kurus patērējam vienā gadā.

Rūpnieciski attīstītās valstis ir atbildīgas par lielāko daļu šīs slodzes, jo valstīs ar augstiem ienākumiem (arī Latvija ir šo valstu grupā), ekoloģiskās pēdas nospiedums ir vidēji 6,4 ha/iedz., kamēr jaunattīstības valstīs, kur dzīvo puse no pasaules iedzīvotājiem, ekoloģiskās pēdas nospiedums ir vidēji tikai 1,9 ha/iedz., kas atbilst globāli pieejamajam. Taču lielā daļā valstu, kur cilvēki dzīvo lielā nabadzībā (aptuveni 2,3 miljardi iedzīvotāju), ekoloģiskā pēda ir vēl mazāka – tikai 0,8 ha/iedz.

Starptautiskā salīdzinājumā starp 152 pasaules valstīm Latvija 2008.gadā ierindojās 45. vietā starp Libānu un Meksiku. Apvienotie Arābu Emirāti ar 11,9 ha uz vienu iedzīvotāju ierindojās pirmajā vietā (sliktākais rādītājs), bet valsts ar vismazāko ekoloģisko pēdu ir Afganistāna (0,1 ha/iedz.).

Latvijas nospiedums

Tā kā Latvija ir neliela valsts ar 2,3 miljoniem iedzīvotāju, Latvijas kopējais ekoloģiskās pēdas nospiedums ir tikai 8,5 miljoni hektāru jeb 3,69 ha uz vienu iedzīvotāju. Tas ir nedaudz lielāks par pasaules vidējo rādītāju un divreiz pārsniedz vienam pasaules iedzīvotājam pieejamo produktīvās teritorijas daļu – 1,82 ha. Taču Latvijas ekoloģiskās pēdas nospiedums ir mazāks nekā lielākajai daļai ES dalībvalstu (ES vidējā ekoloģiskā pēda ir 4,8 ha/iedz., Zviedrijā – 7,27 ha/iedz., Vācijā – 4,28 ha/iedz.) un arī mazāks nekā mūsu kaimiņiem Lietuvai (4,4 ha/iedz.) un Igaunijai (6,5 ha/iedz.).

Ekoloģiskās pēdas nospieduma sadalījums rāda, ka lielākās slodzes Latvijā saistās ar lauksaimniecisko produkcijas ražošanu – aramzemi un ganībām, kas sastāda attiecīgi 28% un 17% no kopējās ekoloģiskās pēdas. Bet CO2 emisijas, kas attīstītajās valstīs ir tipiski atbildīgas par lielāko ekoloģiskās pēdas daļu (Vācijā, piemēram, 63% kopējās ietekmes), Latvijā veido tikai 22% no kopējās ietekmes. Bet pārējie faktori ir salīdzinoši mazsvarīgāki: koksne, tajā skaitā enerģētiskā koksne – 18%, zivju resursi – 12% un apbūvētā teritorija – 3%.

Apskatot dažādu patēriņa kategoriju lomu ekoloģiskās pēdas nospiedumā, var secināt, ka lielākās slodzes saistās tieši ar pārtikas preču patēriņu, kas veido 55% no kopējās ekoloģiskās pēdas nospieduma. Lielākās pārtikas preču patēriņa slodzes ir tieši uz aramzemēm, ganībām un zvejas teritorijām.

Savukārt citās patēriņa kategorijās, izņemot mājokli, kā galvenā slodze dominē enerģētika. Tā, piemēram, pakalpojumu sektorā, kas veido 5% no kopējās ekoloģiskās pēdas, enerģētika aizņem 80% visu slodžu. Vislielākā atkarība no fosilajiem resursiem ir vērojama tieši transporta sektorā, kas ir atbildīgs par 10% ekoloģiskās pēdas nospieduma.

Mājoklis ar 18% no kopējās ekoloģiskās pēdas nospieduma ir otrs būtiskākais patēriņa sektors aiz pārtikas. Mājokļa sektorā lielākās slodzes veidojas uz meža zemēm. Tas izskaidrojams ar to, ka Latvijā biomasa (pamatā koksne) tiek ļoti plaši izmantota apkurē.

Vairāk par Latvijas ekoloģiskās pēdas nospiedumu lasi šeit.