Pasaules Dabas Fonds

"Latvijas iedzīvotāji uzskata lielos zālēdājus un plēsējus par neatņemamu dabas sastāvdaļu"

Cilvēks un sugas

• → Latvijā vēl aizvien var sastapt mazas, bet dzīvotspējīgas lielo plēsēju populācijas, aptuveni 600 vilku - vairāk nekā visā Eiropas ziemeļrietumu daļā kopā - tikpat daudz lūšu, kā arī nedaudz lāču.
• → Latvijā vēl mīt daudzas retas Eiropas putnu sugas, no kurām vispazīstamākais ir melnais stārķis un mazais ērglis.
• → Tāpat Latvija ir viena no tām  Baltijas jūras valstīm, kur nārsto savvaļas Atlantijas lasis un sastopamas salīdzinoši lielas šīs sugas populācijas.

Tomēr, kaut arī pagaidām šo sugu klātbūtne raksturo valsti pozitīvi, pastāv vairāki nopietni vides apdraudējumi, tostarp pārmērīga mežu izmantošana, ainavas fragmentācija, dabas aizsardzības prasību ignorēšana un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju nepietiekama apsaimniekošana, malu zvejniecība un upju aizsprostošana, u.c.  Piedevām mežsaimniecības un lauksaimniecības intensifikācija ir pieaugošas problēmas, kas negatīvi ietekmē Latvijas lauku ainavu, līdz ar to arī dzīvniekus, kas atkarīgi no dabiskiem procesiem.

Lielie zālēdāji

Negatīvs piemērs cilvēku pārlieku intensīvai saimnieciskai darbībai pagātnē ir savvaļas zirgu un tauru - atklātas ainavas veidotāju - izzušana. Tāpat 20. gadsimtā gandrīz tika iznīcināts Eiropas sumbrs, kas ir lielākais Eiropas zālēdājs. Šobrīd daudzās Eiropas valstīs tiek veidotas speciālas programmas, lai šos nozīmīgos dzīvniekus atgrieztu savvaļā. Pasaules Dabas Fonds uzskata, ka arī Latvijai būtu pienākums atdot šo parādu dabai, taču nereti tas ir atkarīgs no sabiedrības attieksmes un spējas pieņemt šo izaicinājumu. Lielo zālēdāju nozīmes dabā popularizēšana ir viena no Pasaules Dabas Fonda prioritātēm.

Uzzini vairāk par Pasaules Dabas Fonda lielo zālēdāju atgriešanu Latvijā!

Savvaļas zirgi	Tauri	Sumbri

 

 

Lielie plēsēji

Latvija ir viena no tām valstīm Eiropā, kur vēl ir saglabājušies lielie plēsēji - vilki, lāči un lūši.

Sabiedrības attieksme pret lielajiem plēsējiem ir dažāda. Līdz šim šie dzīvnieki, izņemot lāci, Latvijā tiek medīti, lai gan citās Eiropas Savienības valstīs tie tiek aizsargāti.

2001.gadā ar Pasaules Dabas Fonda atbalstu lielo plēsēju speciālisti Ž.Andersone un J.Ozoliņš veica pētījumu par sabiedrības attieksmi pret lielajiem plēsējiem. Ar pētījuma rezultātiem PDF formātā varat iepazīties šeit.

 

 

Aktualitātes

	Eiropas Vides ministri nespēj aizstāvēt vides intereses 19-12-2011 19.decembrī Eiropas Vides ministru tikšanās laikā, lemjot par Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas stratēģiju un tās īstenošanu, ministri nespēja demonstrēt vides interešu aizstāvību. Sarunās bija jūtama spēcīga lauksaimniecības sektora interešu aizstāvība. Uzzini vairāk
	Stājas spēkā jaunie DP "Pape" noteikumi! 28-09-2011 No 2011.gada 28.septembra dabas parkā ir spēkā dabas parka „Pape” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (Ministru kabineta noteikumi Nr.706).
	Niedru pļaušana Papes ezerā 10-07-2011 Vasarā Papes ezerā notika ūdensaugu zemūdens pļaušana dabas aizsardzības nolūkos ar laivu, kas aprīkota ar Zviedrijā ražotām niedru pļaušanas izkaptīm Dorocutter (1,5-4m). Šis aprīkojums tika iegādāts ar EZF (Eiropas zivjsaimniecības fonda) finansiālu atbalstu. Šis aprīkojums tiek izmantots vasarā, lai mazinātu ezera aizaugšanu, palielinātu ūdens apmaiņu, uzlabotu zivju dzīves apstākļus, kā arī palielinātu ezera pieejamību ūdens tūristiem. GALERIJA, VIDEO
	Cīņa ar maluzvejniekiem Papes ezerā 10-08-2011 Augustā Papes ezerā sabiedriskie vides inspektori ir izņēmuši vairāk kā 30 stacionārās līdaku ūdas, kas izvietotas ūdensaugu aizsegā. Tāpat vairākās vietās atrasti bezsaimnieka tīkli. Regulāri tiek pārbaudīti arī makšķernieki. Tā kā drīzumā Papes ezerā tiks ieviesta licencētā makšķerēšana un ezera laivu reģistrs, zivju resursu uzraudzība tiks pastiprināta.

Jaunumu arhīvs