Savvaļas zirgi

Savvaļas zirgs/tarpāns

Pirms cilvēks sāka nodarboties ar lauksaimniecību, Eiropā savvaļas zirgi jeb tarpāni bija parasta dabas sastāvdaļa. Tie bija 1,2-1,3 m augsti (skaustā), drukni, pelēki zirgi ar tumšu svītru pār muguru, tumšām zebrveida svītrām uz kājām, tumšām krēpēm un asti.
Daži savvaļas zirgi Baltijā bija sastopami vēl viduslaikos. Pat 17.gs. sākumā dažas Eiropas pilsētas vēl algoja strēlnieku vienības, kas medīja savvaļas zirgus, lai tie nepostītu tīrumus. Pēdējie tarpāni noķerti Polijā un izdalīti zemniekiem 1808. gadā. Pēdējais zināmais Eiropas savvaļas zirgs miris Krievijā 1887. gadā.
Par savvaļas zirgiem Latvijā liecina arheoloģiskie atradumi un tautasdziesmas.

Šķērsu skrēja Dieva zirgi,
Nevažoti, negrožoti;
Sen dzirdēju, nu redzēju -
Dievam grezni kumeliņi. [L.tdz.]

 

Savvaļas zirga atdzimšana

1936. gadā poļu profesors Vitelani, atlasot izmirušajam tarpānam vislīdzīgākos Polijas zemnieku mājas zirgus, uzsāka to atgriezenisko selekciju. Rezultātā mājas zirgs, vairāku paaudžu laikā, pārtapa par savvaļas zirgu, kuru nosauca par “Konik Polski” – poļu zirgu. Tas gan pēc izskata, gan spējām izdzīvot savvaļā ir līdzīgs tarpānam. 1999. gadā pasaulē bija ap 1500 “Konik Polski” zirgu.


Nīderlandē un Polijā savvaļas zirgus izmanto dabas aizsardzībā, lai atjaunotu un saglabātu dabiskās pļavas. Pasaules Dabas Fonds veicina savvaļas zirgu atgriešanos Latvijas dabā kopš 1999. gada.

 

Zirgi dabā

Zirgi ir augēdāji. Tie pārtiek no zāles, niedrēm, krūmiem un koku mizas. Savvaļas zirgi pļavās rada dažāda augstuma zāli, veido brīvas vietas no niedrēm un krūmājiem, sekmē meža lauču veidošanos. Tādā veidā savvaļas zirgi veicina dzīvesvietas veidošanos citiem pļavu dzīvniekiem, augiem un mikroorganismiem.


Zirgi ir bara dzīvnieki. Tie veido harēma, jaunzirgu un ērzeļu grupas. Harēmā dzīvo ērzelis, kas ir grupas sargs, un vairākas ķēves ar kumeļiem. Par harēma grupas sargu kļūst spēcīgākais un pieredzējušākais ērzelis, kas uzvar ērzeļu savstarpējās cīņās.

Savvaļas zirgu ķēvēm grūsnības periods ir 11 mēneši. Kumeļi, parasti, piedzimst aprīlī, maijā bez cilvēka palīdzības. No harēma padzītās jaunās ķēves un ērzeļi veido jaunzirgu grupu. Šis ir dabiskais mehānisms, kā zirgi izvairās no tuvradnieciskās krustošanās. Ērzeļi, kuriem nav sava harēma, veido ērzeļu grupas. Dzīvošana barā palīdz savvaļas zirgiem pārlaist aukstumu, kukaiņu uzbrukumus, pasargāties no plēsējiem un kumeļiem apgūt izdzīvošanas pieredzi. Tuvojoties ziemai, savvaļas zirgi uzkrāj zemādas tauku slāni un uzaudzē biezu apspalvojumu. Atšķirībā no mājas zirgiem savvaļas zirgi spēj izdzīvot bez cilvēka palīdzības visu cauru gadu.

 

Savvaļas zirgi atgriežas Latvijā!

1999. gadā Pasaules Dabas fonds pie Papes ezera Liepājas rajonā ieveda pirmos 18 "Konik polski" savvaļas zirgus. Katru pavasari pie Papes ezera dzimst jauni kumeļi un šobrīd zirgu skaits jau tuvojas simtam! Harēmos notiek ērzeļu cīņas. Tas liecina, ka savvaļas zirgi ir iedzīvojušies. Pamazām kļūst redzama savvaļas zirgu nozīme. Zirgu īpaši noēstajās pļavās nolaižas ganīties meža zosis un dzērves; palieņu pļavās ligzdo  lauku putni; lapsas un stārķi medī zirgu iztramdītās peles un sienāžus; kādreizējās lauksaimniecības zemēs atsāk ziedēt pļavu puķes un apkārtējo  māju bitenieki var ievākt vairāk medu.

Vīzija: nākotnē savvaļas zirgi, brīvi klīstot pa Latvijas ārēm, palielinās gan dabas daudzveidību, gan vietējo iedzīvotāju ekonomisko labklājību. Tie būs neatņemama Latvijas dabas sastāvdaļa.