Sumbri

Sumbra CV

Dzīves vide: jaukti lapu koku meži

Svars: 300-920 kg

Ķermeņa garums: 290 cm

Plecu augstums: 180-195 cm

Astes garums: 80 cm

Īpašas pazīmes: Uz platās, īsās galvas pieres daļas atrodas sprogains spalvu ērkulis, bet uz zoda aug īsa bārdiņa

Latvijas starptautiskās saistības

Sumbru aizsardzības plāns (angļu val.)

Sumbrs kādreiz apdzīvoja mērenās joslas lapu koku mežus un pļavas no Britu salām, visu Eiropu, līdz pat Sibīrijai. Taču cilvēks sumbrus nav saudzējis, un dzīvnieki, kas kādreiz bija tik plaši izplatīti, šodien ir sastopami tikai dažās atsevišķās vietās.

Sumbrs ir lielākais kontinentā mītošais zīdītājs. Sumbru buļļi ir lielāki nekā sumbru mātītes, bet abu dzimumu pārstāvjiem ir īsi ragi. Sumbriem ir bieza, tumši vai zeltaini brūna vilna. Kakls šiem dzīvniekiem ir īss un plats, ar izteiktu kupri. Kaklu vizuāli vēl platāku dara garā spalva, kas zem kakla veido īsas krēpes. Ragi ir abu dzimumu pārstāvjiem. Tuvojoties ziemai, sumbru vilna kļūst vēl biezāka.

Sumbru dzīves vide ir jaukti lapu koku meži un pļavas, piemēram, Belovežas gārša. Barojoties sumbri dod priekšroku tādām teritorijām, kur mežs ir vismaz 20 gadus vecs.

Barošanās īpatnības

Sumbra ēšanas paradumi ir atkarīgi no sezonas. Sumbri galvenokārt ganās (ganīšanās sastāda 95% no to barošanās laika), bet dažkārt tie arī nograuž dzinumus vai ēd koku mizu. Tas pārsvarā notiek agri pavasarī, kad ne zālaugi, ne jaunie dzinumi nav pieejami. Vasarā, kad barības pietiek, pieaugušie tēviņi var apēst pat 32 kg barības dienā, bet mātītes - 23 kg. Sumbri pārtiek pārsvarā no graudzāles, grīšļiem, sūnām, koku un krūmu mizām, kā arī paparžaugiem un sēnēm.

Vairošanās

Meklēšanās laiks savvaļā sumbriem ilgst no augusta līdz oktobrim. Pieaugušie buļļi gada lielāko daļu dzīvo vieni paši. Meklēšanās laikā buļļi iznāk no meža un pievienojas govju un teļu ganāmpulkiem, lai sāktu riestu. Buļļi pārvietojas starp mātīšu bariem, lai atrastu govis, kas meklējas. Bullis uzturas govs tuvumā un uzmana, lai tā nepievienojas ganāmpulkam un neļauj citiem tēviņiem tai tuvoties. Šajā laikā buļļu starpā bieži izceļas cīņas un tie nereti gūst nopietnus ievainojumus.

Teļi dzimst pēc aptuveni 9 mēnešiem, lielākoties laika posmā no maija līdz jūlijam. Lai atnestos, govis ganāmpulkus pamet. Teļi spēj staigāt jau dažas stundas pēc atnešanās. Laktācijas periods ilgst aptuveni gadu, bet ja govij nav jaunu teļu, tas var turpināties vēl arī otrajā gadā. Gan tēviņi, gan mātītes sasniedz dzimumvairošanās spēju aptuveni trešajā vai ceturtajā dzīves gadā. Govis parasti pirmo reizi atnesas tieši šajā vecumā, bet buļļiem dažkārt nepieciešams ilgāks laiks, lai tie nobriestu un būtu spējīgi veiksmīgi pāroties. Govis atnesas katru gadu vai lielākoties katrā otrajā gadā. Sumbru vidējais dzīves ilgums ir aptuveni 25 gadi.

Uzvedība

Tāpat kā sumbru ēšanas paradumi arī to uzvedība ir atkarīga no sezonas. Ziemā sumbri dzīvo baros un aptuveni 60% dienas pavada atpūšoties, 30% - barojoties un 10% - pārvietojoties. Pārvietošanās lielākoties ir saistīta ar ūdens meklējumiem. Sumbriem ūdens ir nepieciešams katru dienu (šī vajadzība ir atkarīga arī no temperatūras un mitruma līmeņa). Ziemas laikā sumbri uzņem nepieciešamo ūdeni, ēdot sniegu, salaužot ledu virs aizsalušajām lāmām, vai dzerot ūdeni no strautiem. Sniegam kūstot, sumbri sadalās mazākos baros, kur katrā barā ir aptuveni 20 dzīvnieku.

Sumbriem pastāv divu veidu bari: buļļu bari un bari, kurus veido govis un teļi. Parasti gadu pēc gada tās pašas govis apvienojas vienā barā. Atnešanās laikā buļļi uzturas atsevišķos baros. Jūlijā buļļu pievienojas govju un teļu bariem. Meklēšanās laikā buļļi klejo starp govju bariem, bet oktobrī tie atkal pievienojas buļļu baram, līdz tuvojoties ziemai visi sumbri atkal apvienojas. Sumbru pārvietošanās rādiuss un attālums ir atkarīgs no sezonas, bet meklējot barību, bars pārvietojas katru dienu. Visi bara dzīvnieki uzvedas ļoti saskaņoti, dažkārt sekojot galvenās bara govs piemēram.