Baltijas jūra

Pārmēslotā jūra

Katru gadu jūrā ieplūst vairāk kā miljons tonnu barības vielu, kas nākušas no lauksaimniecības mēslojuma, kuģu un municipālajiem notekūdeņiem. Barības vielas izraisa eitrofikāciju un aļģu ziedēšanu.

© Anders Modig

Baltijas Ekoreģiona programma

Lai nodrošinātu Baltijas jūras atveseļošanu, Pasaules Dabas Fonds strādā kopā ar vides aizsardzības organizācijām visās Baltijas jūras reģiona valstīs. Uzzini vairāk par Baltijas ekoreģiona programmu, tās mērķiem un sasniegumiem šeit!

Pasaules Dabas Fonds strādā, lai ievērojami samazinātu Baltijas jūras eitrofikāciju, lai panāktu zivju resursu gudru izmantošanu un, lai saglabātu šo unikālo jūru un tās daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Mēs aicinām Tevi pievienoties, lai palīdzētu Baltijas jūrai!

Eitrofikācija

Baltijas jūru smacē ziedošās zilaļģes, kas samazina ūdens caurredzamību, iznīcina faunas un floras sugas, kā arī attur cilvēkus no tuvošanās ūdenim, atbaida tūristus un vasaras atpūtniekus.

Aļģu ziedēšanu izraisa eitrofikācija, kas rodas, ja ūdenī nokļūst pārāk daudz barības vielu, kuras stimulē pārmērīgu augu augšanu.

 

Lauksaimniecība - galvenais eitrofikācijas iemesls

Šīs pārmērīgos daudzumos esošās barības vielas – fosfors un slāpeklis, galvenokārt nāk no saimniecībām, no kurām tās ar lauksaimniecības noteci ieplūst upēs un strautos, kas tek uz Baltijas jūru. Galvenais intensīvas lauksaimniecības pieauguma iemesls ir lauksaimniecības subsīdijas, kas tiek piešķirtas Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros. Šīs subsīdijas tiek maksātas, lai gan nav pieņemtas pietiekami stingras prasības, kas liktu veikt vides aizsardzības pasākumus lauksaimnieciskās uzņēmējdarbības nelabvēlīgās ietekmes uz vidi samazināšanai. Lasi vairāk šeit!

 

Citi kaitīgu barības vielu avoti

Barības vielas Baltijas jūrā ieplūst arī no citiem avotiem, ieskaitot mājsaimniecību un kuģu notekūdeņus, rūpnieciskos notekūdeņus, un slāpekļa gāzes, kas rodas no fosilo kurināmo dedzināšanas.

 

Piesārņotās zivis

Dažos Baltijas jūras rajonos zvejotās zivis var būt pārāk piesārņotas, lai tās tirgotu Eiropas Savienības tirgos, brīdina WWF. Kā lasāms ziņojumā Tīra Baltija ar REACH jeb Kādu ieguldījumu jaunā ķīmisko vielu likumdošana sniegs Baltijas jūras aizsardzībā? katru gadu kopš 80-to gadu beigām līdz pat 90-to gadu vidum aptuveni 31 kg polihlorētā bifenola (PHB) uzkrājas Baltijas jūras zivīs un gandrīz noteikti nonāk cilvēku pārtikā. Ziņojums atklāj, ka pēdējās desmitgadēs dažām zivju sugām - Atlantijas lašiem, jūras forelēm, mencām un akmeņplekstēm – ir reproduktīvās sistēmas problēmas. Brominētie liesmu novērsēju (BLN) līmenis, kas tika konstatēts Baltijas siļķēs ir 5 reizes augstāks nekā Atlantijas siļķēs. Taču piesārņotas ir ne tikai zivis. Polibrominēto liesmu novērsēju (PBLN ir aizliegti kopš 2000. gada) un BLN savienojumu līmenis Baltijas jūras plēsēju sugām - roņiem, jūras ērgļiem - ir divas līdz piecas reizes augstāks nekā Ziemeļu jūras un Arktiskā okeāna dzīvniekiem. Nesen vairākās zivju un putnu sugās tika atrastas arī citas bīstamas ķīmiskās vielas. Kaut arī situācija lēnām uzlabojas, vēl joprojām neiesaka pārmērīgi lietot uzturā treknās jūras zivis.

 

Aktualitātes

Jūras problēmas var atrisināt tikai iesaistot visas nozares

 

Lai konstruktīvi risinātu samilzušās Baltijas jūras problēmas, šogad kampaņas „Spēks ir tīrā jūrā” organizatori uzsāk īpašu Baltijas jūras izglītības programmu, kā arī tiks sperti būtiski soļi, lai savestu kopā visas jūrā saimniekojošās nozares un uzsāktu integrētāku un gudrāku jūras pārvaldību.

Lasīt vairāk

 

Uz ko aicina Dzintars?

 

Šogad Dzintars kopā ar Pasaules Dabas Fondu un SEB banku uzsāks Baltijas jūras izglītības programmu un centīsies savest kopā visas jūrā saimniekojošās nozares, lai ieviestu integrētu un gudru jūras pārvaldību. Pievienojies Dzintaram! Spēks ir tīrā jūrā!

Lasīt vairāk

 

Asās cīņās panākta vienošanās par HELCOM Baltijas jūras deklarāciju

 

3.oktobrī, HELCOM ministru līmeņa tikšanās laikā pēc ļoti grūtām un garām sarunām tomēr tika panākta vienošanās par Baltijas jūras deklarāciju. Galvenās domstarpības izvērtās par slāpekļa emisiju samazināšanu kuģiem (NECA) – un diemžēl iesaistītās puses nebija spējīgas vienoties par labāko iespējamo variantu.

Lasīt vairāk

 

Latvija nav turējusi solījumus jūras stāvokļa uzlabošanā

 

Lai izvērtētu progresu Baltijas jūras ekoloģiskās situācijas uzlabošanā, 3.oktobrī Kopenhāgenā notiks Baltijas jūras reģiona vides ministru tikšanās. Kā norādīts Pasaules Dabas Fonda jaunajā ziņojumā par Baltijas jūras rīcības plāna izpildi – visas valstis, bet jo īpaši Krievija, Lietuva un Latvija būtiski atpaliek no plānotā.

Lasīt vairāk

 

Lieli solījumi - mazs progress

 

Baltijas jūras reģions ir viens no bagātākajiem reģioniem pasaulē; cilvēki ir labi izglītoti un Baltijas jūras ekoloģiskās situācijas uzlabošanai ir gan sabiedrības, gan politiskais atbalsts. Kāpēc valstu valdības tomēr nespēj izpildīt savas apņemšanās un jūras stāvoklis būtiski neuzlabojas?

Lasīt vairāk

 

Tīra Baltijas jūra = 550000 jaunas darba vietas

Atveseļojot Baltijas jūras ekosistēmu, līdz 2030. gadam būtu iespējams izveidot 550 000 jaunas darba vietas un palielināt reģiona pievienoto vērtību par 32 miljardiem eiro gadā, noskaidrots WWF pasūtītajā pētījumā, ko veikusi Boston Consulting Group.

Lasīt vairāk

Kas notiek Baltijas jūrā?

 

 

Baltijas jūrā ieplūstošās barības vielas rada eitrofikāciju jeb aļģu ziedēšanu. Kas šobrīd ir lielākā vides problēma Latvijā? Jau tagad 1/6 Baltijas jūras ir mirusi. Iespējams, mūsu ideja par ideālo piejūras valsti nākotnē varētu nerealizēties. Esperti sola, ka neapdomīgas saimniekošanas sekas parādīsies jau tuvāko 20 gadu laikā. - Vairāk "Viss notiek" sižetā.
Lasīt vairāk

 

Jaunie jūras pētnieki dodas jūrā

 

Dzintara video konkursa uzvarētāji ar katamarānu dodas jūrā! Paldies visiem dalībniekiem par radošajām idejām & jauko pasākumu!
Lasīt vairāk

 

Pieprasa Saeimai saudzēt Baltijas jūru

 

Noslēdzot šīs sezonas darbu pie Baltijas jūras glābšanas kampaņas „Spēks ir tīrā jūrā”, tās iniciators – liepājnieks Dzintars, šodien, 10. oktobrī, Saeimai iesniedza petīciju „PAR tīru un dzīvu Baltijas jūru”, ko līdz oktobra sākumam parakstījuši vairāk nekā 5000 Latvijas iedzīvotāju.

Pasniegta WWF Baltijas jūras līderības balva

 

Šodien Stokholmā 10. Baltijas jūras festivāla laikā pasaules slavenie diriģenti Esa Pekka Salonens un Valērijs Gergijevs, kā arī Bervalda koncertzāles direktors Mihaels Tīdens saņem WWF dibināto Baltijas jūras līderības balvu.

Lasīt vairāk

Paraksti petīciju „Par tīru un dzīvu Baltijas jūru!”

 

Lai pievērstu valdības un politikas veidotāju uzmanību Baltijas jūras kritiskajam stāvoklim un aicinātu nekavējoties pieņemt lēmumus, kas izšķirs mūsu jūras likteni, kampaņas „Spēks ir tīrā jūrā” iniciators Dzintars ticies ar atbildīgajiem ministriem. Dzintars jau ticies ar Zemkopības ministri Laimdotu Straujumu.

Lasīt vairāk

Baltijas jūrā sākušas ziedēt aļģes

 

Somijas Vides institūta mājās lapā publicētie satelīta attēli rāda, ka līdz ar vasarīgajiem laika apstākļiem Baltijas jūrā sākušas ziedēt aļģes. Attēli rāda, ka tās zied ne tikai Skandināvijas piekrastē, bet intensīvi arī Rīgas jūras līcī un Latvijas rietumu piekrastē. Aļģes būtiski samazina skābekļa daudzumu ūdenī un līdz ar to palielinās jūras mirušās zonas – reģioni, kur skābekļa trūkuma dēļ iet bojā jūras augi un dzīvās radības.

Lasīt vairāk

Dziesma jūrai

 

Dzintars savai jūrai sarakstījis dziesmu. Te dzirdams un redzams Dzintara veikums. Šo dziesmu jūra pati Dzintaram ausīs ielikusi, kamēr viņš Liepājā gar jūru staigājis :) Dziesmas miksēto versiju dzirdēsi Dzintara mājas lapā pdf.lv/dzintars

Citas aktualitātes / arhīvs