Slāpekļa emisijas no kuģiem turpinās apdraudēt jūru

Pagājušās nedēļas nogalē  Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) tikšanās laikā atkārtoti tika pārcelta lēmuma pieņemšana par slāpekļa oksīdu emisijas kontroles rajona (NECA) statusa noteikšanu Baltijas jūrai. Tādā veidā Baltijas jūras reģiona valstis attālina nospraustos mērķus uzlabot jūras ekoloģisko stāvokli,  tostarp samazināt lielāko jūras vides problēmu – eitrofikāciju jeb aizaugšanu. Arī Latvija diemžēl bija starp tām valstīm, kas nespēja pildīt savas saistības rūpēties par cilvēku veselību un vidi.

Vadošais dokuments, kuru apņēmušās ievērot visas Baltijas jūras reģiona valstis ir HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns, kura viens no mērķiem ir „Baltijas jūra bez eitrofikācijas”. Rīcības plāns uzsver nepieciešamību noteikt slāpekļa oksīdu emisijas kontroles rajona (NECA)  statusu Baltijas jūrai. Jau iepriekš HELCOM veicis izpēti, kurā noskaidrots, ka ieviešot NECA Baltijas jūrā kuģu radītās slāpekļa emisijas varētu samazināt līdz pat 80%, salīdzinot ar, piemēram, 357 kilotonnām 2009.gadā. Pamatojoties uz veikto izpēti, 2010. gadā Maskavā tika nolemts, ka NECA status Baltijas jūrai ir atbalstāms un galējais lēmums par to jāpieņem 2011.gadā.  Neskatoties uz to, ka Baltijas jūras reģiona valstu ministri šo lēmumu uzskatīja par prioritāru, valstis atkārtoti nav spējušas vienoties. Viens no mēģinājumiem sagatavot kopēju priekšlikumu cieta neveiksmi jau gada sākumā. Pagājušās nedēļas beigās Helsinkos valstīm tika dota otra iespēja, bet arī šoreiz valstis nespēja nonākt pie relatīvi vienkārša un Baltijas jūrai nepieciešama lēmuma un tas tika atlikts uz nenoteiktu laiku. 

Pasaules Dabas Fonds uzskata, ka nav pamatota iemesla, kāpēc lēmums par NECA statusa piešķiršanu Baltijas jūrai nevarētu tikt pieņemts iespējami ātrāk. Apzinoties, ka eitrofikācija ir lielākā Baltijas jūras vides problēma un zinot, ka NECA palīdzēs samazināt nopietnos vides draudus, jāseko tūlītējai rīcībai. Izskatās, ka Latvijas valdība ir vairāk aizņemta ar industrijas prasību apmierināšanu, nekā ar Baltijas jūras kā sabiedrības resursa gudru apsaimniekošanu,„ norāda Purgalis.

Baltijas jūra vēl joprojām ir viena no visapdraudētākajām jūrām pasaulē. Eitrofikācija jeb pārmērīga ūdensaugu savairošanās tiek uzskatīta par nozīmīgāko Baltijas jūras ekoloģisko problēmu. Tās cēlonis ir palielināta barības vielu – t.sk. fosfora un slāpekļa, nonākšana ūdens vidē. Kuģu radītās slāpekļa emisijas, kas rodas kā blakusprodukts sadedzinot galvenokārt nekvalitatīvu degvielu, ar nokrišņiem atgriežas jūrā un veicina eitrofikāciju. Kā norāda HELCOM, kuģniecība ir atbildīga par aptuveni 9% slāpekļa savienojumu, kas nonāk jūrā. Ja kuģniecības nozare attīstīsies kā plānots un, ja netiks pieņemti lēmumi kā samazināt emisijas, paredzams, ka to apjoms līdz 2020.gadam pieaugs par 50%, salīdzinot ar 2000. gadu. 

 

Informācijai:

Nosakot Baltijas jūrai NECA statusu, NOx emisiju standartiem (kuģu dzinējiem ar jaudu lielāku nekā 130KW) ir jāatbilst MARPOL VI pielikumā III pakāpē noteiktajam - NOx emisijas ir aptuveni par 80% zemākas nekā tās pieļaujamas kuģiem, kuri būvēti no 01.01.2000.-31.12.2010. gadam. Minētās prasības piemēro kuģiem, kuri būvēti 2016.gada 1.janvārī vai pēc tam. Piemērojot  NOx emisiju limitus, kas noteikti III pakāpei, eitrofikācija  dažādos Baltijas jūras rajonos samazinātos par aptuveni 20 – 30%, salīdzinot ar scenāriju, ja arī turpmāk tiktu piemēroti II pakāpei noteiktie standarti (avots: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija).