Eitrofikācija

Ko mēs darām?

Pasaules Dabas Fonds strādā, lai samazinātu Baltijas jūras eitrofikāciju un panāktu integrētu, pārdomātu jūras un tās resursu izmantošanu.

 

Ko vari darīt Tu?

Iesaisties

Atbalsti

Pēdējo 100 gadu laikā Baltijas jūras unikālā ekosistēma kļuvusi par barības vielām pārsātinātu, eitrofu vidi. Galvenais iemesls tam ir organiskā piesārņojuma ieplūšana jūrā. Lielākā daļa piesārņojuma nāk no lauksaimniecības, satiksmes, rūpniecības, municipāliem notekūdeņiem un kuģošanas. Katru gadu Baltijas jūrā nonāk aptuveni miljons tonnu slāpekļa un 35 000 tonnu fosfora.

Kad ūdenī nokļūst simtiem tonnu mēslojuma – nitrātu un fosfātu – jūra tiek pārsātināta ar barības vielām. Redzamākā ietekme ir ikgadējā zilaļģu ziedēšana. Vasarā plaši ūdens klajumi ir pārklāti ar zaļganām, toksiskām gļotām, kuru dēļ daudzās vietās nav iespējams peldēties. Dažkārt to radītā smaka ir nepatīkami spēcīga, tas traucē, piemēram, tūrisma attīstībai.

Tomēr aļģes ir tikai aisberga virsotne – zem aļģu virskārtas tiek nodarīts krietni lielāks kaitējums. Aļģes patērē ūdenī esošo skābekli, tāpēc tas sāk pietrūkt citiem ūdens dzīvniekiem, tajā skaitā zivīm. Liela daļa - dažās sezonās līdz pat 70 000 tūkstošu kvadrātkilometru jeb vairāk kā sestā daļa Baltijas jūras ir mirusi – tie ir milzīgi jūras apgabali, kuros skābekļa bada rezultātā vairs nedzīvo pilnīgi nekas. Tos galvenokārt radījušas pūstošās aļģes, kas sadaloties patērē skābekli. Zivis, jūras zīdītāji un citi dzīvi organismi nespēj vairoties un izdzīvot šajās Baltijas jūras vietās.

Skaties video!

Eitrofikācijas iemesli

Aptuveni 80% visu barības vielu jūrā nonāk no darbībām uz sauszemes, ieskaitot kanalizācijas, rūpniecisko un mājsaimniecības notekūdeņu un lauksaimniecības mēslojuma iepludināšanas. Atlikušo daļu galvenokārt veido slāpekļa gāzes, kas rodas no fosilā kurināmā dedzināšanas - transporta, rūpniecības, elektrības ražošanas un apkures.

Baltijas jūrā ir par 800% vairāk fosfora nekā pirms 100 gadiem!

Eitrofikācijas galvenie izraisītāji ir divas vielas – slāpeklis (N) un fosfors (P). Tās nokļūst jūrā dažādos veidos. 2000. gadā aptuveni 660 000 tonnu slāpekļa un 28 000 tonnu fosfora Baltijas jūrā nonāca no upēm. Baltijas jūrā šobrīd ir četras reizes vairāk slāpekļa un astoņas reizes vairāk fosfora nekā 90-to gadu sākumā. Vairums barības vielu Baltijas jūrā nonāk no piecām lielām upēm – Ņevas, Nemūnas, Daugavas, Vistulas un Oderas. Lai gan pēdējos gados Baltijas jūrā vērojama ieplūstošā barības vielu daudzuma samazināšanās, eitrofikācijas apjomi mainījušies maz.

Sagaidāmā lauksaimniecības attīstība Baltijas jūras valstīs stāvokli ievērojami pasliktinās, ja netiks veikti pasākumi, lai samazinātu barības vielu noplūšanas radītās kaitīgās sekas.

Globālā sasilšana - veicinošs faktors

Globālā sasilšana arī veicina eitrofikāciju, jo augstāka temperatūra Baltijas jūras reģionā palielina aļģu sadalīšanās ātrumu, pasliktinot barības vielu radīto ietekmi. Uzzini vairāk!

 

Eitrofikācijas ekoloģiskās sekas

Barības vielu pārbagātības radītais disbalanss ir novedis pie neskaitāmām izmaiņām Baltijas jūras ūdens ekoloģiskajā sastāvā un tās stāvoklī. Noteikti augi un dzīvnieki savairojas, pieaug to skaits un izplatība, kas nereti notiek uz citu sugu rēķina.

 

Dažas no pagājušā gadsimta barības vielu pārsātinājuma negatīvajām sekām ir:

  • - pārmērīga augu un aļģu augšana – pirmreizējā augšana ir pieaugusi par 30-70%. Viengadīgie augi, tādi kā zilaļģes un brūnās pavedienaļģes ir savairojušās uz daudzgadīgo aļģu rēķina, kas atstājis postošu ietekmi uz piekrastes ekosistēmu;
  • - aļģu ziedēšana, dažas no tām ir pat toksiskas, ik vasaru Baltijas jūrā ir bieža parādība;
  • - ūdens caurredzamības samazināšanās par 2,5-3 metriem biomasas pieauguma rezultātā, piemēram, zooplanktona pieaugums par 25%;
  • - izmaiņas zivju sugu sastāvā. Savairojušās ekonomiski mazāk vērtīgas saldūdens zivju sugas, savukārt cietusi, piemēram, mencu populācija;
  • - plēsīgo zivju, piemēram, līdaku, skaita un izplatības samazināšanās piekrastes ūdeņos.

Baltijas jūras piekrastes valstīs samazinājies pārmitro zemju, palieņu pļavu, piekrastes lagūnu daudzums – šīs ekosistēmas ir nozīmīgas lauksaimniecības mēslojuma noplūdes apturēšanā. Tas ir ievērojami saasinājis eitrofikācijas problēmu. Baltijas jūras reģiona dienvidu daļā pēdējā gadsimta laikā ir nosusināts līdz 90% mitrāju. Valsts atbalsts meliorācijai un upju regulācijai un dambju celtniecība ir bijuši galvenie iemesli tam, ka šīs dabiskās funkcijas ir izzudušas. Šīs izmaiņas izraisījis pieprasījums pēc papildus zemes lauksaimniecībai, aizsardzībai no pārplūšanas un pieaugošs pieprasījums pēc elektrības. Tirgus un regulējošu mehānismu trūkums, kas piešķirtu vērtību mitrāju ekoloģiskajām funkcijām, ir to zaudēšanas pamatiemesls.

 

Piesārņojuma avoti

Būtiskākais piesārņojuma avots ir lauksaimniecība. Bet barības vielas nokļūst Baltijas jūrā ne tikai no lauksaimniecības, bet arī no daudz un dažādiem citiem avotiem. Tie ir:

  • - Notekūdeņi no neefektīvām ūdens attīrīšanas iekārtām;
  • - Mājsaimniecību notekūdeņi, kas nav attīrīti vispār;
  • - Nepilnīgi attīrīti (vai neattīrīti) kuģu notekūdeņi;
  • - Satiksmes līdzekļi, kas izdala slāpekļa oksīdus, kurus gaisa plūsmas aiznes uz Baltijas jūru;
  • - Slāpekļa oksīdi no kuģu pārvadājumiem;
  • - Citi avoti, piemēram, rūpniecība, apkure un elektrības ražošana.

 

Kuģu notekūdeņi – piesārņojuma avots

Katru gadu, īpaši vasarā, Baltijas jūras kruīza kuģi un prāmji, pārvadājot tūkstošiem pasažieru, jūrā iepludina tonnām notekūdeņu, kuru sastāvā ir slāpeklis un fosfors. Kuģu notekūdeņos ir arī baktērijas, vīrusi un citi patogēni, un tie satur mazgāšanas līdzekļus un smagos metālus.

Ņemot vērā, ka tuvāko gadu laikā Baltijas jūrā paredzams kuģošanas intensitātes pieaugums, kuģu notekūdeņu daudzuma un to negatīvās ietekmes uz trauslo jūras ekosistēmu samazināšana ir neatliekamāka kā jebkad agrāk.

Pasaules Dabas Fonds cenšas samazināt šādu barības vielu ieplūšanu no to avota, pieprasot Baltijas jūrā strādājošiem kuģiem pārtraukt plaši izplatīto praksi, kad jūrā tiek iepludināti piesārņoti notekūdeņi, un spēt apliecināt, ka notekūdeņi ir vai nu pienācīgi attīrīti uz klāja vai arī nogādāti tiem paredzētās vietās krastā. Par panākumiem lasi sadaļā Aktualitātes!

Pasaules Dabas Fonds, kopā ar atbildīgām kuģu kompānijām, uzskata, ka Baltijas jūras unikālās bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai nepieciešama tūlītēja rīcība.