Lauksaimniecība - nozīmīgākais piesārņojuma avots

Konkurss

"Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā"

Konkursa mērķis ir izcelt labas un Baltijas jūrai draudzīgas lauksaimniecības prakses piemērus. Konkurss ir starptautisks un pirmo reizi notika 2009. gadā astoņās Baltijas jūras reģiona valstīs.

Uzzini vairāk!

 

Konkursu Latvijā organizē:

Pasaules Dabas Fonds un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs

Atbalsta:

Izdevniecība Saimnieks.lv

Lauksaimniecība ir viena no galvenajām ekonomiskajām aktivitātēm Baltijas jūras reģionā. Gandrīz 25% no 1,7 mlj. km2  no Baltijas jūras sateces baseina tiek izmantoti lauksaimnieciskai darbībai, kurā iesaistīti miljoniem cilvēku.

 

Saimniekošanas modeļu maiņa

Lauksaimniecība ir devusi pārtiku vietējiem iedzīvotājiem gadsimtiem ilgi. Kad tās apjomi bija mazāki, lauksaimnieki prata lietderīgi izmantot barības vielas, ko ieguva no kūtsmēsliem un lauksaimniecības atkritumiem, atgriežot tās atpakaļ zemē.

Taču pēc lauksaimniecības industrializēšanas Rietumeiropā 60-tajos un 70-tajos gados, saimniecības ražu palielināšanai sāka lietot mākslīgo mēslojumu. Tas nozīmēja barības vielu, īpaši fosfora un slāpekļa, pieaugumu kopējā apritē, tādējādi radot lielu barības vielu pārpalikumu.

Dānijā, Somijā, Vācijā un Zviedrijā patlaban ir salīdzinoši augsts intensīvas lauksaimniecības līmenis, kas, lai gan ekonomiskajā ziņā ir izdevīgi, ir radījis nopietnas sekas videi, jo modernizācija nav gājusi roku rokā ar pietiekami stingriem vides aizsardzības pasākumiem. Tas tā turpināsies, kamēr vien kaut kas netiks darīts.

Situāciju vēl vairāk pasliktinās tas, ka jaunās ES dalībvalstis no Baltijas – Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija, kas pievienojās 2004. gadā, attīsta savu lauksaimniecību, lai panāktu vai pat pārspētu citas ES valstis. To veicina ES subsīdijas, kas tiek piešķirtas lauksaimniecības industrializācijai. Piemēram, tiek prognozēts, ka gaļas ražošana šajās valstīs līdz 2015. gadam palielināsies par 70%, kā arī, ka Polija kļūs par Eiropas lielāko cūkgaļas ražotājvalsti.

Taču atkal – subsīdijas, ko saņems lauksaimnieki, nebūs piesaistītas stingrām vides prasībām. Eiropas Mēslojuma ražotāju asociācija, piemēram, paredz, ka šajās valstīs mākslīgā mēslojuma lietošana tuvāko 10 gadu laikā pieaugs par 25 – 30%.

Bez tam, palielinoties pieprasījumam pēc papildus zemēm lauksaimniecībai ap Baltijas jūru, pēdējo 25 gadu laikā ir nosusināti 90% visu Baltijas jūras dienvidu pārmitro zemju. Tas ir samazinājis ap jūru esošās mitrāju platības un to spēju uzsūkt kaitīgās barības vielas no lauksaimnieciskās noteces.

 

Publikācijas

 

JAUNUMS!

Padomi labākai lauksaimniecības praksei

Lejuplādei

Subsīdijas Baltijas jūras reģionā (angļu val.)

Lejuplādei

Kā Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) var palīdzēt Baltijas jūrai (angļu val.)

Lejuplādei