Integrēta jūras pārvaldība

Integrēta jūras pārvaldība = risinājums Baltijas jūras problēmām

Baltijas jūra ir jūra ar vairākām galējībām – visjaunākā jūra uz Zemes, viena no pasaulē lielākajām iesāļā ūdens platībām un viena no noslogotākajām jūras teritorijām. Tā ir jutīga un dinamiska jūras ekosistēma, kuru ieskauj deviņas valstis ar atšķirīgiem politiskajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem un attīstības tendencēm. Tajā ieplūst upes un strauti, kuru noteces baseins aizņem vairāk nekā 4 reizes lielāku platību par pašu jūru, stiepjoties no Ukrainas līdz par Norvēģijai. Tā ir platība, kuru apdzīvo vairāk nekā 85 miljonu cilvēku.

Strādājot kopā ar kolēģiem citās Baltijas jūras reģiona valstīs, meklējot un īstenojot risinājumus Baltijas jūras ekosistēmas aizsardzībai un ilgtspējīgai tās resursu izmantošanai, esam izpratuši, ka mūsu pašu nākotne un Baltijas jūras nākotne ir nesaraujami saistītas. WWF ziņojums „Nākotnes tendences Baltijas jūrā” uzsvēra būtiskākās izaugsmes tendences, kas sagaidāmas reģionā nākamo 20 gadu laikā. Gadu vēlāk, 2011.gadā, WWF izdeva „Baltijas jūras situācijas novērtējumu”, lai izvērtētu, cik lielā mērā valdības ap Baltijas jūru ir pildījušas saistības pret vides līgumiem un konvencijām, kuru mērķis ir aizsargāt un apsaimniekot Baltijas jūru. Rezultāti bija neapmierinoši.

Šie divi ziņojumi īsumā ilustrē divas samilzušas Baltijas jūras problēmas:

1) prognozētā ārkārtēji lielā izaugsme, prasīs daudz vairāk no jau tā noslogotās ekosistēmas;

2) pārvaldības sistēma, kas ne tikai nespēj nodrošināt mūsdienās tik ļoti nepieciešamo aizsardzību Baltijas jūrai, bet arī acīmredzami nav gatava cīnīties ar turpmākajām problēmām un nākotnes izaicinājumiem.

Lai risinātu Baltijas jūras problēmas, ir nepieciešama dažāda līmeņa valsts, pašvaldību un privatā sektora iesaistīšanās.

Aprakstot to, kas ir iespējams rītdien, mēs ticam, ka varam labāk sagatavot sevi nākotnei un pieņemt apzinātākus, informētākus lēmumus šodien. Iesaistot dažādas nozares, mēs esam sagatavojuši Baltijas jūras attīstības scenārijus. Tie ir četri. Centrālais jautājums, kas tika uzdots izstrādājot scenārijus ir – kāda būs iespējamā jūras izmantošanas nākotne 2030. gadā.

 

Baltijas jūras attīstības scenāriju plānošana

 

Ar scenārijiem iespējams iepazīties šeit.

 

 

Aktualitātes

Baltijas jūras plānošanā uzvar zivsaimnieki

28. martā Rīgā vienkopus pulcējās 11. klašu skolēni no visas Latvijas, lai piedalītos spēlē „Jūras saimnieku parlaments” un kopīgi mēģinātu vienoties par gudru Latvijas jūras teritorijas apsaimniekošanu. Spēles laikā skolēni iejutās nozaru ekspertu lomās un, cīnoties par savas sfēras ietekmes zonām, piedāvāja idejas integrētai jūras pārvaldībai. Spēles žūrija par viskompetentākajiem un pārliecinošākajiem nozaru pārstāvjiem atzina zivsaimniekus, ko pārstāvēja Salaspils 1. vidusskolas jaunieši.

Uzzini vairāk

Notiks „Jūras saimnieku parlaments”

28. martā Laikmetīgās mākslas centrā “KIM?” pulcēsies 11. klašu skolēni no visas Latvijas, lai piedalītos spēlē „Jūras saimnieku parlaments” un kopīgi mēģinātu vienoties par gudru Latvijas jūras teritorijas apsaimniekošanu. Spēles laikā skolēni iejutīsies nozaru ekspertu lomās un, cīnoties par savas sfēras ietekmes zonām, piedāvās idejas integrētai jūras pārvaldībai. Viskompetentākie un pārliecinošākie nozaru pārstāvji saņems vērtīgas balvas.

Uzzini vairāk