Saldūdens

Galerija:

 

Pētījumi & vēstules

Pasaules Dabas Fonda pētījums:

Mazās HES Latvijā un to ietekme uz vidi

Lejupielādē

 

Pasaules Dabas Fonda pētījums:

Mazo HES ietekme uz upju ekosistēmām: situācija 2006.gada vasarā

Lejupielādē

 

Prasības Latvijas valdībai par mazo HES videi radītā kaitējuma novēršanu (2004.g.)

Latvijas vides organizāciju, žurnālistu un sabiedrībā pazīstamu cilvēku prasības Ministru prezidentam pret mazajām HES.

Lejupielādē

Mazās HES un to ietekme uz vidi

Upju kopskaits Latvijā pārsniedz 12 000 – sākot ar vissīkāko strautu un beidzot ar lielāko upi Daugavu. 777 Latvijas upes ir garākas par 10 km, bet 15 upju garums pārsniedz 100 km.

Vēsture

Pirmās Latvijas Republikas laikā uz Latvijas upēm darbojās 480 hidrotehniskās būves, lielākoties ūdensdzirnavas. Nāca pārmaiņu laiks, karš, politiskās un ekonomiskās sistēmas nomaiņa. Padomju gados vairums dzirnavu aizsprostu sabruka. Dažas mazās hidroelektrostacijas (mazie HES) darbojās arī pirmajos pēckara gados, līdz tika atzīts, ka tās ir neekonomiskas. Vairums upju laika gaitā atguva savu pirmējo izskatu – to tecējumam ceļā nestājās aizsprosti un upēs salīdzinoši īsā laikā atjaunojās dabiskie procesi.

Neadekvātas iepirkumu cenas

Pārmaiņas sākās otrās Latvijas Republikas laikā. “Enerģētikas likuma” (03.09.1998.) 40.pants un LR Ministru kabineta 1995.gada 14.marta noteikumi Nr. 54 «Par Latvijas Republikā ražotās elektroenerģijas iepirkuma cenām» pavēra ceļu un iespējas straujai mazo HES būvniecībai, jo no mazajām HES iepirktajai elektroenerģijai tika piemērots dubultais tarifs. Drīz vien mazo HES būvniecība kļuva par ikdienišķu parādību un arī pieaugošu draudu daudzām Latvijas upēm un ekosistēmai kopumā. Šobrīd (2009.g.) Latvijā darbojas aptuveni 150 mazās HES. Pie tam lielākā daļa mazo HES ir uzbūvētas uz lašupēm (t.i., uz lašupēm, kas ir tādas saskaņā ar upju tipoloģisko klasifikāciju).

Lai arī tiek apgalvots, ka hidroenerģija ir videi draudzīga alternatīva siltumnīcas efektu izraisošajām fosilajām degvielām (akmeņogles, naftas produkti u.c.), tomēr arī hidroelektrostacijas, precīzāk ūdenskrātuves producē siltumnīcas efektu izraisošās gāzes (metānu un oglekļa dioksīdu), kas rodas biomasas sadalīšanās procesā gan applūdinātajās teritorijās, gan pašā ūdenskrātuvē sadaloties organiskajām atliekām (dūņām, atmirstošajai veģetācijai).

Mazās HES neatrisinās enerģētikas problēmas Latvijā. Turpretim jau viena mazā hidroelektrostacija var pazemināt ūdens kvalitāti un iznīcināt dabas vērtības, kas Latvijā ir saglabājušās mazskartas līdz pat mūsdienām un par kuru aizsardzību un saglabāšanu Latvijas Republika ir uzņēmusies atbildību starptautiskās sabiedrības un Eiropas Savienības priekšā, tajā skaitā, apņemoties ieviest un pildīt Eiropas Parlamenta un Padomes 23.10.2000 “Ūdens struktūrdirektīvas” (2000/60/EC) prasības, kas paredz, ka dalībvalstīm ir jāsasniedz virsūdeņu laba ekoloģiska un ķīmiska kvalitāte līdz 2015. gadam.

Ietekme uz vidi

Mazo HES darbība rada daudz un dažādas ekoloģiska rakstura problēmas, kas plašāk aplūkotas šeit. Tāpat apšaubāms ir mazo HES ekonomiskais lietderīgums.