Par lašiem

LAŠI pieder pie ceļotājzivīm - tie nārsto upēs, bet pieaugušie dzīvo jūrā, līdz nobriest ceļošanai atpakaļ uz nārsta upi. Baltijas laši jūras dzīves laikā migrē tikai Baltijas jūras robežās.

LAŠI NĀRSTO OKTOBRA BEIGĀS - NOVEMBRĪ upju krāčainās vietās ar tīru oļu klātu gultni. Lašu mātīte ar asti izrok oļos vairākas bedrītes - "ligzdas", kurās iznērš kopā ap 10 tūkstošiem ikru, kurus apaugļo tēviņi. Ikru attīstība ilgst visu ziemu un izšķīlušies mazuļi izlien no grunts tikai maija sākumā. Laša mazuļi visa saldūdens perioda laikā dzīvo upju seklos krāčainos posmos, netālu no nārsta ligzdas vietas, kur tie izšķīlušies no ikriem.

MAZUĻI uzturas plašās, saulei atklātās vietās ligzdas tuvumā, peld pret straumi un barojas, ķerot ūdens nestos dažādu kukaiņu kāpurus, bet no ūdens ārā nelec. Mazuļi dienām, nedēļām, pat visu vasaru uzturas vienā vietā, tikai nedaudz mainot savu pozīciju.

Lasēni pēc raibā - zaļgandzeltenā ar sarkaniem punktiņiem ķermeņa krāsojuma līdzīgi forelēm. Dažādus mazuļus var droši atšķirt pēc tauku spuriņas, kas lasēniem ir pelēcīga, bet forelei, tāpat kā taimiņa mazuļiem - ar sārtu apmali.

Saldūdens dzīves laikā, 1 vai 2 gados, lasēni izaug 11-15 cm garumā, līdz sasniedz tā saucamo SMOLTA (sudrabošanās) stadiju. Smolti dodas jūrā maijā, sākumā uzturoties piekrastē, taču drīz vien aizpeld atklātā Baltijas jūrā.

Bioloģiski ļoti īpatnēji ir tā saucamie laša PUNDURTĒVIŅI. Lielākā daļa mazuļu - tēviņu, kas auguma un izskata ziņā būtiski neatšķiras no pārējiem, dzimumnobriest otrajā upes dzīves gadā un rudenī piedalās nārstā kopā ar lielajiem tēviem un mātēm. Malu zvejnieki, ķerot lielos lašus nārsta laikā ar strāvu, bieži vien nosit arī "forelītes" - patiesībā laša mazuļus. Zīmīgi, ka nākamajā pavasarī pēc nārsta pundurtēviņi smoltificējas un dodas jūrā līdz ar pārējiem mazuļiem. Jūrā izauguši un nobrieduši, bijušie pundurtēviņi nāk nārstot upē kā lielie laši. Laša tēviņu divējādais nārsts veicina populācijas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanos atsevišķu paaudžu neražas gadījumā.

LAŠU MIGRĀCIJAS, augšanu un izdzīvošanu jūrā pēta ar to iezīmēšanu, piestiprinot zem muguras spuras numurētu plastmasas zīmīti. Noskaidrots, ka Latvijas izcelsmes laši barojoties migrē pa visu Baltijas jūru, ieskaitot Somu un Botnijas līčus un Bornholmas salas rajonu, attālinoties no dzimtās upes līdz pat  800 km. Laši atgriežas nārstot tieši tajā upē, pat posmā un pietekā, no kuras tie iznākuši smolta stadijā. Šo lašu navigācijas spēju sauc par homingu. Atklātā jūrā laši orientējas pēc zemes ģeomagnētiskā lauka, saules kompasa un iekšējā bioloģiskā pulksteņa (līdzīgi gājputniem), bet upju grīvās - pēc katrai upei piemītošā specifiskā ķīmiskā sastāva.

SVARĪGI ZINĀT, ka zivjaudzētavu izcelsmes lašu piedalīšanās kopīgā nārstā ar savvaļas lašiem ir ļoti nevēlama. Vistālāk no dabiskajiem lašiem ir speciālās fermās, piemēram, Norvēģijā, izaudzētie tā saucamie "tirgus laši", kuru audzēšanā pielieto selekciju un intensīvās audzēšanas tehnoloģijas, tai skaitā - krāsvielas gaļas "laškrāsas" pastiprināšanai.

Dr. biol. Andis Mitāns