Zivis

Lejupielādē kabatas formāta Zivju gidu!

 

 

Lejupielādē lielo Zivju gidu!

MSC logo norāda, ka zveja tiek veikta atbildīgi, domājot par zvejas resursiem nākotnē.

Skaties video par MSC(angļu val.)

Uzzini vairāk: www.msc.org

 

ASC logo norāda, ka zivis un jūras produkti tiek audzēti ar atbildību pret vidi.

Uzzini vairāk: www.asc-aqua.org

Saskaņā ar ANO datiem, vairāk kā ceturtā daļa pasaules zivju resursu tiek pārzvejoti. Vēl divas ceturtdaļas zvejas vietu izmantotas maksimāli pieļaujamajā līmenī. Nereti izvēlētās zvejas metodes neatbilst ilgtspējīgas zvejniecības principiem – rezultātā daudz jūras iemītnieku sapinas tīklos, kā arī iet bojā piezvejas rezultātā.

Audzējot zivis audzētavās, ūdenī pastiprināti nonāk fosfors un slāpeklis, kas veicina eitrofikāciju jeb ūdenstilpju aizaugšanu. Ūdeni piesārņo arī dezinfektanti, antibiotikas un citi medikamenti un ķimikālijas. No sprostiem izbēgušās zivis apdraud savvaļas sugas.

 

Izmanto uzturā zivis,

kas iegūtas,

ievērojot atbildīgas zvejas principus.

Arī zivaudzētavas ir viens no risinājumiem – ar nosacījumu, ka tiek ievēroti visi vides kritēriji. Piemēram, ASC logo norāda, ka zivis un jūras produkti tiek audzēti ar atbildību ar vidi.

 

Ko un kāpēc izvēlēties?

Lai atvieglotu izvēli tiem, kuri vēlas ikdienā lietot zvejas produktus, kas iegūti atbildīgi, Pasaules Dabas Fonds izdevis Zivju gidu. Lai norādītu vai jūras produktu ir ieteicams lietot uzturā, izmantotas trīs krāsas. Zaļā krāsa nozīmē „laba izvēle – izbaudi maltīti”, dzeltenā – „apdomā pirms izvēlies”, bet sarkanā – „labāk neizvēlies”.

Akmeņplekste / āte

Austere

Atlantijas lielgalvis

Baltijas brētliņa


Garnele/Tropu

Garnele/Ziemeļu

Haizivis un rajas

Heks

Jūras Zeltplekste

Jūrasvelns

Karpa

Ķemmīšgliemenes


Labraks

Lasis


Makrele

Menca

Mintāji/Aļaskas saida

Omārs

Paltuss

Pangasija

Siļķe un Reņģe


Saida

Sardīne

Sarkanasaris

Store


Tilapija

Tunzivis

Vilkzivs

Zeltainā jūraskarūsa/Dorada

Ziemeļu ēdamgliemene


Zobenzivs

Zutis

 

Citas sugas:

Laba izvēle:

-       brētliņa, jaunzēlandes makrurona (MSC), jūrasasaris (Bio, no Francijas), lucītis, pikša (MSC), Baltijas plekste, salaka/sņitka (Latvija), upes nēģis, vējzivs, vimba, zandarts.

Apdomā pirms izvēlies:

-       Baltijas jūras asaris, kalmāri un astoņkāji, krabji, pikša, putasu (ZA Atlantijas okeāns), taimiņš (Eiropa).

Labāk neizvēlies:

-       Kalmāri, astoņkāji (grunts tralis), mīdijas (savvaļā ķertās).

Zivju gida ieteikumi izveidoti pamatojoties uz zivju krājumu novērtējumu, piezvejas apjomiem, kā arī ietekmi uz apkārtējo ekosistēmu. Zivju sugu novērtējumi veikti sadarbībā ar WWF-Zviedrija.

 

 

Aktualitātes

"Simjūda gadatirgū" prezentēs Zivju gidu

 

Pasaules Dabas Fonds un Valmieras pašvaldība aicina 11. oktobrī doties uz „Simjūda gadatirgu” Valmierā, lai ne vien pirktu, pārdotu un kaulētos, bet arī izzinātu, kādas zivis labāk lietot uzturā. „Simjūda gadatirgū” īpašā Pasaules Dabas Fonda izglītības stendā tiks prezentēts jaunais Zivju gids – palīgs zivju izvēlē veikalā, tirgū vai restorānā.

Lasīt vairāk

 

Klusā okeāna zilo tunzivi apdraud pārāk lielā nozveja

 

Klusā okeāna zilo tunzivju ilgtermiņa pastāvēšanu var garantēt tikai tad, ja tiks sekots  rekomendācijām un uz pusi samazināts nozvejas limits, informē WWF. 21 valsts un Eiropas Savienības dalībvalstis, kas ir Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (IATTC) sanāksmes dalībnieces, nākamnedēļ tiksies Limā, Peru būs jāsaskaras ar mērījumiem, kas parāda, ka Klusā okeāna zilās tunzivs vaislu skaits ir samazinājies par vairāk kā 96%. Turklāt raizes pastiprina fakts, ka aptuveni 90% no nozvejotajām zivīm ir jaunās zivis, kas vēl nav vairojušās.

Lasīt vairāk

Rietumu tirgū cilvēki daudz labprātāk izvēlas sertificētus zivju produktus

 

Šogad spēkā stājas ES kopējā zivsaimniecības politika, kas nosaka, kā turpmākos sešus gadus mēs saimniekosim Baltijas jūrā. Arvien vairāk valdība domā par ilgtermiņa risinājumiem, lai zivju resursi būtu pieejami arī nākotnē. Tādēļ, lai informētu zivsaimniecības uzņēmumus par politiskajām pārmaiņām un ilgtspējīgas zivsaimniecības principiem, tajā skaitā MSC sertifikāciju, Pasaules Dabas Fonds (PDF) un SEB banka rīkoja īpašu forumu.

Lasīt vairāk

 

Baltijas jūrā novēroti cūkdelfīni

 

 

Baltijas jūras cūkdelfīnu populācija ir neliela un tā iekļauta apdraudēto sugu sarakstā. Tikko, pēc divus gadus ilgiem pētījumiem, ir iegūta pirmā cūkdelfīnu (Phocoena phocoena) izplatības karte Baltijas jūrā.

Lasīt vairāk

 

ASC sertificēts lasis būs pieejams Japānā

 

Aptuveni 60% no pasaulē audzētajiem lašiem tiek audzēti divās valstīs – Norvēģijā un Čīlē. Savukārt Japāna ir viens no pasaules vadošajiem Atlantijas laša patērētajiem. Fakts, ka Japānas tirgū nu ir pieejams ASC sertificēts lasis, kas audzēts ar atbildību pret vidi, ir būtisks solis okeānu aizsardzībā un ilgtspējīgas akvakultūras attīstībā.

Lasīt vairāk

© WWF

Ministre Straujuma PAR zivīm?

 

Aicinām Laimdotu Straujumu atbalstīt Eiropas Parlamenta lēmumu par gudrāku zivsaimniecības politiku!

Lasīt vairak

© Wild Wonders of Europe/ Magnus Lundgren / WWF

Eiropas Parlaments balso PAR ilgtspējīgu zveju

 

Eiropas Parlaments ar 502 balsīm PAR ir licis pamatu ilgtspējīgai zivsaimniecības sektora reformai. Pasaules Dabas Fonds uzsver, ka organizācijas prasības Kopējās Zivsaimniecības politikas (KZP) uzlabošanai, ir ņemtas vērā.

Lasīt vairāk

Turpināsies legāla dziļūdens zivju pārzvejošana

 

Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome 29. novembrī panāca vienošanos un noteica dziļūdens zivju sugu zvejošanas iespējas ES kuģiem 2013. un 2014. gadam.

Lasīt vairāk

 

Cerība zilajām tunzivīm

 

Starptautiskā Komisija tunzivju saglabāšanai Atlantijas okeānā, jeb ICCAT, ņēmusi vērā zinātniskās rekomendācijas un nav palielinājusi Atlantijas okeāna Zilās tunzivs zvejas kvotas.

Lasīt vairāk

150 000 cilvēku pieprasa labāku ES zivsaimniecības likumu

 

Gadu desmitiem Eiropas zivsaimniecības ministri pieņēmuši nepareizus lēmumus, kā rezultātā Eiropas zivju krājumi ir samazinājušies un cietusi arī zivsaimniecības industrija. Pašlaik vairāk kā 60% no Eiropas zivju krājumiem ir izsmelti

Lasīt vairāk

Traļi, jedas, driftertīkli...?

 

Jo nesaudzīgāks ir izraudzītais zvejas veids,piemēram, mazākas tīklu acis un smagāka zvejas tehnika, jo lielāka ir zvejniecības ietekme uz zivju krājumiem un jūras vidi. Esam izveidojuši jaunu sadaļu mājas lapā, kur uzskaitītas dažas no svarīgākajām un nozīmīgākajām zvejas metodēm.

Lasīt vairāk
Eiropas Komisija iesniegusi priekšlikumus, kas divu gadu laikā aizliegtu Eiropas Savienības dziļākajos ūdeņos īpaši videi nedraudzīgus zvejas paņēmienus. Grozījumi paredzētu aizliegt dziļūdens tralēšanu un žaunu tīklus dziļāk par 1000 metriem – atsevišķos gadījumos dziļāk par 500 metriem.
Lasīt vairāk

 

Kā gardi pagatavot buti?

 

Zvejnieksvētku un jūras svētku iedvesmots Dzintars ticies ar pavāru Ēriku Dreibantu. Ēriks neliedzis padomu, kā gardi pagatavot buti - zivi, ko līdzīgi kā, piemēram, reņģes, mencas un brētliņas, droši var lietot uzturā!

Lasīt vairāk

 

Dod zivīm iespēju!

 

75% Eiropas zivju krājumi šobrīd tiek pārzvejoti. Katru dienu tīklos nonāk nepieaugušas zivis, kas nav paspējušas nārstot. Palīdzi atrisināt šīs un citas zivsaimniecības sektora problēmas - parakties:

wwf.eu/morefishpetition/

Lasīt vairāk

 

 

 

Zutis - kāpēc labāk neēst?

 

Zutis iekļauts Apdraudēto dzīvnieku sugu Sarkanajā grāmatā kā izmiršanai pakļauta suga.

Eiropas zušu krājumi savvaļā ir zemākie, kādi jebkad pieredzēti un tie arvien sarūk - šobrīd atlicis tikai ~1% no populācijas

Lasīt vairāk

 

 

 

Aicina Poliju būtiski reformēt Eiropas zivsaimniecības politiku

 

Baltijas jūras reģiona korporatīvā un nevalstiskā sektora pārstāvji 27. jūlijā tikās Gdaņskā, lai aicinātu Poliju būt aktīviem un veikt plašas reformas Eiropas kopējā zivsaimniecības politikā (KZP).

Uzzini par WWF / Industrijas aliansi KZP reformai!

Lasīt vairāk

 

 

Vai mums būs jāmaksā par jūru iztukšošanu?

 

Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūciju, kas nosaka dubultot „de minimis” subsīdijas Eiropas Savienības zivsaimniecības sektoram. Šobrīd, kad Eiropas zivju resursi ir stipri pārzvejoti un steidzami nepieciešama subsīdiju samazināšana un sistēmas reforma, šāds solis ir neapdomīgs un postošs.

Uzzini vairāk


ES iedzīvotāji vēlas ilgtspējīgi iegūtas zivis

 

Lielākā daļa Eiropas Savienības pilsoņu vēlas, lai zivis un jūras produkti, ko tie iegādājas, ir iegūti, strādājot ar ilgtspējīgām metodēm un nāk no populācijām, kas ir stabilas un nav pārzvejotas, parādīts neatkarīgā pētījumā, kas veikts 14 ES dalībvalstīs.

Pētījuma rezultāti (angļu val.)

Uzzini vairāk

 

Baltijas jūrā pirmā MSC sertificētā zvejniecība!

 

Pirmo reizi Baltijas jūrā Dānijas mencu zvejniecībai ir piešķirts MSC sertifikāts. Šī ir arī pirmā mencu zvejniecība Eiropas Savienībā, kas ieguvusi šo nozīmīgo sertifikātu, kas apliecina, ka zveja tiek veikta atbildīgi, domājot par zvejas resursiem nākotnē.

Uzzini vairāk