Pasaules Dabas Fonds

Saskaņā ar ANO datiem, vairāk kā ceturtā daļa pasaules zivju resursu tiek pārzvejoti. Vēl divas ceturtdaļas zvejas vietu izmantotas maksimāli pieļaujamajā līmenī. Nereti izvēlētās zvejas metodes neatbilst ilgtspējīgas zvejniecības principiem – rezultātā daudz jūras iemītnieku sapinas tīklos, kā arī iet bojā piezvejas rezultātā.

Audzējot zivis audzētavās, ūdenī pastiprināti nonāk fosfors un slāpeklis, kas veicina eitrofikāciju jeb ūdenstilpju aizaugšanu. Ūdeni piesārņo arī dezinfektanti, antibiotikas un citi medikamenti un ķimikālijas. No sprostiem izbēgušās zivis apdraud savvaļas sugas.

Izmanto uzturā zivis,

kas iegūtas,

ievērojot atbildīgas zvejas principus. 

Arī zivaudzētavas ir viens no risinājumiem – ar nosacījumu, ka tiek ievēroti visi vides kritēriji.

Ko un kāpēc izvēlēties?

Lai atvieglotu izvēli tiem, kuri vēlas ikdienā lietot zvejas produktus, kas iegūti atbildīgi, Pasaules Dabas Fonds izdevis Zivju gidu. Lai norādītu vai jūras produktu ir ieteicams lietot uzturā, izmantotas trīs krāsas. Zaļā krāsa nozīmē „laba izvēle – izbaudi maltīti”, dzeltenā – „apdomā pirms izvēlies”, bet sarkanā – „labāk neizvēlies”.

Akmeņplekste / āte
Anšovi
Atlantijas lielgalvis
Garnele/Tropu
Garnele/Ziemeļu
Haizivis un rajas
Heks
Jūras Zeltplekste
Jūraslīdaka
Jūrasmēle
Jūrasvelns
Lasis
Menca
Mintāji/Aļaskas saida
Omārs
Paltuss
Pangasija
Reņģe
Sardīne
Sarkanasaris
Tilapija
Tunzivis
Varavīksnes forele
Vilkzivs
Zeltainā jūraskarūsa/Dorada
Zobenzivs
Zutis

Citas sugas:

Laba izvēle:

-       brētliņa, jaunzēlandes makrurona (MSC), jūrasasaris (Bio, no Francijas), lucītis, makrele / skumbrija (MSC, no Atlantijas okeāna Z), mīdijas (akvakultūra), pikša (MSC), Baltijas plekste, saida (ZA Atlantijas, Īslande), salaka/sņitka (Latvija), stores, upes nēģis, vējzivs, vimba, zandarts.

Apdomā pirms izvēlies:

-       Baltijas jūras asaris, kalmāri un astoņkāji, krabji, pikša, putasu (ZA Atlantijas okeāns), saida (no akvakultūrām Eiropā), taimiņš (Eiropa).

Labāk neizvēlies:

-       Kalmāri, astoņkāji (grunts tralis), makrele/skumbrija (Vidusjūra), mīdijas (savvaļā ķertās).   

Zivju gida ieteikumi izveidoti pamatojoties uz zivju krājumu novērtējumu, piezvejas apjomiem, kā arī ietekmi uz apkārtējo ekosistēmu.

Aktualitātes

	Aicina Poliju būtiski reformēt Eiropas zivsaimniecības politiku 28-07-2011 Baltijas jūras reģiona korporatīvā un nevalstiskā sektora pārstāvji 27. jūlijā tikās Gdaņskā, lai aicinātu Poliju būt aktīviem un veikt plašas reformas Eiropas kopējā zivsaimniecības politikā (KZP). Uzzini par WWF / Industrijas aliansi KZP reformai! Lasīt vairāk
	Vai mums būs jāmaksā par jūru iztukšošanu? 17-05-2011 Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūciju, kas nosaka dubultot „de minimis” subsīdijas Eiropas Savienības zivsaimniecības sektoram. Šobrīd, kad Eiropas zivju resursi ir stipri pārzvejoti un steidzami nepieciešama subsīdiju samazināšana un sistēmas reforma, šāds solis ir neapdomīgs un postošs. Uzzini vairāk
	ES iedzīvotāji vēlas ilgtspējīgi iegūtas zivis 30-04-2011 Lielākā daļa Eiropas Savienības pilsoņu vēlas, lai zivis un jūras produkti, ko tie iegādājas, ir iegūti, strādājot ar ilgtspējīgām metodēm un nāk no populācijām, kas ir stabilas un nav pārzvejotas, parādīts neatkarīgā pētījumā, kas veikts 14 ES dalībvalstīs. Pētījuma rezultāti (angļu val.) Uzzini vairāk
	Baltijas jūrā pirmā MSC sertificētā zvejniecība! 11-04-2011 Pirmo reizi Baltijas jūrā Dānijas mencu zvejniecībai ir piešķirts MSC sertifikāts. Šī ir arī pirmā mencu zvejniecība Eiropas Savienībā, kas ieguvusi šo nozīmīgo sertifikātu, kas apliecina, ka zveja tiek veikta atbildīgi, domājot par zvejas resursiem nākotnē. Uzzini vairāk