Baltijas brētliņa

Baltijas brētliņa

Sprattus sprattus balticus

 

Dzimumgatavību sasniegusi brētliņa ir diezgan līdzīga siļķei vai reņģei, tikai mazliet mazāka. Baltijas brētliņu populācija nejaucas kopā ar Ziemeļjūras vai Skageraka un Kategata brētliņām. Tāpat kā siļķu, arī brētliņu resursu apjoms var būt ļoti mainīgs pa gadiem.

No citām brētliņu sugām Baltijas brētliņa atšķiras ar garšu un mazāku tauku daudzumu. Šīs īpašības nosaka to pielietojumu. Brētliņas Baltijas jūrā tiek zvejotas ļoti intensīvi, taču tikai dažās Baltijas jūras valstīs, proti, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Zviedrijā, šī zivs tiek lietota uzturā. Vairums nozvejoto brētliņu tiek izmantotas zivju eļļas un zivju miltu ražošanai.

 

IZPLATĪBA

Brētliņas Baltijas jūrā nav retums. Tās sastopamas visā Baltijas jūrā līdz pat Ālandu salām. Reizēm tās iepeld arī Botnijas un Rīgas jūras līčos. Brētliņas sastopamas arī Vidusjūrā un Melnajā jūrā.

 

ZVEJAS VEIDI

Baltijas rietumu piekrastē brētliņas tiek zvejotas ar traļiem un velkamajiem vadiem, Latvijas ūdeņos – ar pelaģiskajiem traļiem. Baltijas jūras rietumu piekrastē brētliņu zvejā tiek izmantota gaisma. Ja gaisma tiek lietota vietās, kur dziļums nesasniedz 50 m, tā pievilina daudz citu sugu zivju un kļūst par nopietnu piezvejas cēloni.

 

RESURSU STĀVOKLIS

Brētliņu resursi Baltijas jūrā ir diezgan ievērojami, un mencu populācijas samazināšanās dēļ pēdējo desmitgažu laikā tie palielinājušies vēl vairāk. Tomēr pēdējos piecos gados, mencu daudzumam Baltijas jūrā atkal pieaugot, novērojama brētliņu populācijas samazināšanās.

 

REKOMENDĀCIJA

Ēdiet brētliņas nešauboties, tās jau kopš seniem laikiem ir kļuvušas par tradicionālu ēdienu uz mūsu galda. Tā kā tās tiek izmantotas arī zivju barības ražošanai, izvēloties brētliņas maltītei, atbalstīsim resursu racionālāku izlietojumu.

 

VAI ZINĀT, KA….

„Šprotes”, „Baltijas anšovs” un „Ķilavas” nav zivju sugu nosaukumi – tās ir dažādi pagatavotas brētliņas.