Pasaules Dabas Fonds

Heks

Lat. Merluccius spp.  

De. Seehecht

En. Hekes

Zvejas reģioni: Atlantijas okeāns, ar MSC

Zvejas veids: ar grunts traļiem un grunts āķu jedām, u.c. 

Novērtējums:

Hekiem

Laba izvēle

-       Sēkļūdens un dziļūdens heks (M. Capensis un M. paradoxus) ar MSC marķējumu, no Atlantijas ok. dienvidaustrumiem (Dienvidāfrika, Namībija)

Zveja ar grunts traļu tīkliem

Apdomā pirms izvēlies

-       Sēkļūdens un dziļūdens heks (M. Capensis un M. paradoxus) Atlantijas ok. dienvidaustrumos (Dienvidāfrika, Namībija)

Zveja ar grunts traļu tīkliem

-        Eiropas heks (M. merluccius), Biskajas līča ziemeļu daļa (Atlantijas okeāna ziemeļaustrumi)

Zveja ar āķu jedām, žaunu tīkliem

Labāk neizvēlies

-       Vidusjūra, Ziemeļaustrumatlantijas ok. (Biskaja ziemeļu daļa, dienvidu reģioni). Zveja ar traļiem

-       Čīles heks, Peru heks, Argentīnas heks (Merluccius gayi un Merluccius hubbsi)

Zveja Čīles, Peru, Argentīnas ūdeņos ar traļiem

Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos Eiropas heks (Merluccius merluccius) tiek nozvejots divos reģionos, kur zivju resursu daudzums ir atšķirīgs. Ziemeļu rajonos zivju resursi ir pietiekami, turpretī dienvidos heks ir pārzvejots.

Heku ir ļoti viegli pārzvejot, jo šīs sugas zivis aug lēni, dzimumgatavību sasniedz vēlu (no otrā līdz astotajam dzīves gadam) un var nodzīvot līdz 20 gadiem. Dienvidāfrikā tiek zvejotas divas heku sugas: Merluccius paradoxis (dziļūdens heks), kura ir pārzvejota, kamēr Merluccius capensis (sēkļūdens heks) sugas rezerves vēl ir pietiekamas. Arī citas heku sugas kā, piemēram, Merluccius gayi un Merluccius hubbsi, kuras zvejo Atlantijas okeāna dienvidos pie Dienvidamerikas krastiem, ir pārzvejotas. M. gayi suga 2003./2004. gadā izzuda pavisam. M. hubbsi sugas rezerves nav pilnībā apzinātas, taču pastāv bažas, ka tā arī drīz izzudīs.

Ekoloģiskās sekas: Dienvidāfrikas heku pārsvarā zvejo, izmantojot grunts traļu tīklus, kuriem ir atšķirīgs tīklu linuma acu lielums. Zvejojot ar grunts traļiem, veidojas piezveja un citu sugu zivis un zivju mazuļi tiek atmesti atpakaļ jūrā. Zvejojot Eiropas heku, piezvejoti tiek arī jūrasvelni, jūraslīdakas un zilās jūraslīdakas. Visu šo sugu savvaļas rezerves ir nelielas. Zvejas ierīces nodara kaitējumu jūras gruntij un tās biotopiem.

Zvejniecības pārvaldība un kontrole: Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos zvejniecības kontrole ir daļēji efektīva. Pamatojoties uz sliktajiem rādītājiem par heka savvaļas krājumiem, 2001.gadā Eiropas Komisija pieņēma ārkārtas plānu par krājumu atjaunošanu, kas 2004.gadā tika nomainīts pret pirmo ilgtermiņa zivju rezervju atjaunošanas plānu.

Dienvidāfrikas zvejniecībai, kas sertificēta ar MSC sertifikātu, katru gadu tiek noteiktas zvejas kvotas, ierīkoti konkrēti apgabali, kur atļauts zvejot, un pastāv zvejas kuģu daudzuma ierobežojumi. Īstenoti arī pasākumi, lai ierobežotu piezvejoto putnu daudzumu. M. gayi sugas rezervju atjaunošanas plāns vēl nav īstenots. Problēmas ir arī ar zvejas rīku zemo selektivitāti, neizaugušo zivju atlaišanu atpakaļ jūrā un nepilnīgajiem pārskatiem un ziņojumiem.