Jūrasmēle
Jūrasmēle
Lat. Solea solea
De. Seezunge
En. Sole
|
|
Zvejas reģioni: Atlantijas ok. ZA
Zvejas veids: ar rāmju traļiem
Novērtējums:
Jūrasmēlēm
Laba izvēle
- Jūrasmēles ar MSC, Lamanša šauruma austrumi, Ziemeļu jūra (Atlantijas ok.ziemeļaustrumi). Zveja ar grunts žaunu tīkliem.
- Lamanša šauruma austrumi, Ziemeļu jūra (Atlantijas ok. ziemeļaustrumi). Zveja ar grunts žaunu tīkliem.
Apdomā pirms izvēlies
- Skageraks/Kategats, Biskajas līcis (Atlantijas ok. ziemeļaustrumi), grunts žaunu tīkli, velkamais vads.
Labāk neizvēlies
- Vidusjūra.
- Atlantijas ok. Ziemeļaustrumi (Lamanša šaurums, Īru jūra, Īrijas rietumu piekraste, Ķeltu jūra, Ziemeļu jūra, Biskajas līcis). Zveja ar grunts traļiem.
Jūrasmēļu krājumi Ziemeļu un Īru jūrā, tāpat kā Lamanša šauruma rietumu daļā, ir pārzvejoti. Šauruma austrumu daļā un Ķeltu jūrā jūrasmēļu krājumi ir pietiekami lieli.
Jūrasmēles ir neizturīgas pret pārlielu zvejas piepūli; tās aug lēni, var sasniegt 25 gadu vecumu, bet dzimumgatavību sasniedz tikai 3. – 5. dzīves gadā. Pieaugušās jūrasmēles tiek nozvejotas arvien mazāk. Vienīgā Ziemeļjūras jūrasmēļu nārsta vieta ir tā jūras daļa, kur novērojams paisums un bēgums.
Ekoloģiskās sekas: Jūrasmēles zvejo, izmantojot rāmju traļus, tāpēc citu zivju sugu un pie grunts dzīvojošo jūras iemītnieku piezveja kā arī loma izmetumi ir lieli. Lielā piezveja un loma izmetumi izskaidrojami ar to, ka daudzas sugas tiek zvejotas reizē, bet zvejas regulas attiecināmas uz jūrasmēļu zvejniecību. Salīdzinājumā ar citām plekstveidīgo zivju sugām, jūrasmēles ir mazākas un šaurākas, tādēļ atļautie tīklu linuma acs izmēri ir 80 mm. Piemēram, minimālais lielums, kādām jābūt nozvejotajām zeltplekstēm, ir 27 cm. Taču, ja tīklu linuma acu lielums ir 80 mm, tiek nozvejotas mazas zeltplekstes un citu sugu zivju mazuļi. Uz vienu kilogramu jūrasmēļu, vidējie citu jūras iemītnieku izmetumi atpakaļ jūrā, var būt līdz pat sešiem kilogramiem.
Pielietotā zvejas metode (ar rāmju traļiem) nodara lielu postījumu jūras gruntij un tās iemītniekiem.
Pārvaldība: Kopš 2007.gada tiek izstrādāti vairāku gadu plāni jūras zeltplekstu un jūrasmēļu zvejniecībai, lai zvejniecības piepūli pēc iespējas pielāgotu sugas atjaunošanās iespējām. Pastāv arī zvejniecības piepūles ierobežojumi, tehniski risinājumi, piemēram, minimālais zivju lielums nozvejā un zvejas reģionu piekļuves ierobežojumi (tā saucamās Jūras zeltplekstes zonas), lai aizsargātu vēl nepieaugušās zeltplekstes. Šie ieviestie zvejniecības ierobežošanas pasākumi tomēr tiek vērtēti kā neefektīvi. Ar minimālo tīklu linuma acu lielumu, 80 mm, Ziemeļjūras dienvidos piezvejā nokļūst un tiek atmestas atpakaļ jūrā daudz nepieaugušas zivis. Izmetot nederīgās zivis atpakaļ jūrā, tām praktiski nav iespējas izdzīvot un tās iet bojā. Minimālais lielums, kādas jūrasmēles drīkst nozvejot ir 24 cm. Šāda lieluma jūrasmēles vēl nav sasniegušas dzimumgatavību, kā rezultāta tiek nozvejotas zivis vēl pirms tās paspējušas parūpēties par pēcnācējiem. Šādā veidā jūrasmēļu krājumi jūrā arvien samazinās.