Jūrasvelns

Platās ķermeņa formas dēļ bieži tiek nozvejoti pārāk jauni jūrasvelni

Jūrasvelns jeb makšķerniekzivs

Lat. Lophius piscatorius

De. Seeteufel

En. Angier fish

 

 

Tā ir lēna un kustību ziņā kūtra bentiska zivs, kas uzturas 20–1000 m dziļumā. Pieaugusi var sasniegt 2 m garumu.

Jūrasvelna pirmie trīs muguras spuras stari ar ādas strēmeli virspusē ir izveidojušies par savdabīgu „makšķeri“, ar kuras palīdzību, izraisīdams vibrāciju virs savas lielās mutes, tas pievilina laupījumu – zivis, vēžveidīgos un citus, lielākus, jūras dzīvniekus. Reizēm jūras velna kuņģī tiek atrasti pat putni. Jūras velns šādas medību stratēģijas dēļ vairumā valodu tiek saukts par „zivi makšķernieci“.

 

IZPLATĪBA

Jūrasvelns ir izplatīts visās Atlantijas okeāna piekrastēs, Vidusjūrā un Melnajā jūrā. Arī Baltijas jūras dienvidrietumu daļā – Skageraka, Kategata un Ēresunda jūras šaurumos. Jūrasvelnus visbiežāk notver kā piezveju, kad ar traļiem tiek zvejotas zivis un garneles, taču pēdējā laikā ir uzsākta mērķtiecīga jūrasvelnu zvejniecība.

 

RESURSU STĀVOKLIS

Pagaidām ziņas par jūrasvelnu resursiem un to ģeogrāfisko izplatību ir ierobežotas. Platās ķermeņa formas dēļ bieži tiek nozvejoti pārāk jauni jūrasvelni, kas vēl nav paspējuši sasniegt dzimumgatavību.

 

REKOMENDĀCIJA

Jūrasvelni aug lēni un dzimumgatavību sasniedz diezgan vēlu, tāpēc uz zvejniecības ietekmi to populācija reaģē īpaši jutīgi. Ieteicams atteikties no šīs zivs iegādes, un tās vietā izvēlēties vairāk izpētītu sugu zivis, kuru resursi ir daudz bagātīgāki.