Pasaules Dabas Fonds

Menca

Lat. Gadus morhoa

De. Kabeljau/Dorsch

En. Cod

 

Zvejas reģioni: Atlantija okeāna ZA, Klusais okeāns, Īslande, Baltijas jūra

Zvejas veids: ar grunts traļiem, grunts žaunu tīkliem, u.c.

 

Novērtējums:

Mencai

Laba izvēle:

-       Menca no Klusā okeāna ar MSC, Menca no Baltijas jūras ar MSC

-       Ziemeļu ledus okeāna ZA, Baltijas jūras A, Barenca jūra

-       Menca no Klusā okeāna, Klusā ok. ZA (Beringa jūras ASV piekraste, Aļaska) – āķu jedas

 

Apdomā pirms izvēlies:

-       Menca no Īslandes, Baltijas jūras R (Atlantijas ok. ZA)

-       Klusā ok. ZA (Beringa jūras ASV piekraste, Aļaska) – grunts traļi

-       Menca, Eiropa, audzētavas

Labāk neizvēlies:  

-       Atlantijas ok. ZA (izņemot Ziemeļu ledus ok. ZA un Īslandi), Atlantijas ok. ZR

-       Menca no Klusā ok., Klusā ok. ZA (Kanāda), Klusā ok. ZR (Beringa jūra)

 

Gan Baltijas jūras R, gan Ziemeļu jūrā, kā arī pie Norvēģijas krastiem mencas ir pārzvejotas; Barenca jūrā mencu krājumi ir pieņemami.

 

Nārsta laikā mencas veido barus, kas padara tās par vieglu lomu. Ir arī norādes, kas liecina, ka klimata izmaiņu ietekmē, mencu kāpuru mirstība pieaug. Klusā okeāna mencu krājumi tiek nozvejoti līdz to augšējai robežai.

 

Ietekme uz vidi: Zvejojot ar grunts žaunu tīkliem, nozvejoti tiek arī cūkdelfīni un putni. Ja zvejā izmanto grunts traļus, tad piezvejā nonāk pārāk mazas, nārstot nespējīgas jaunās zivis. Grunts traļi tiek vilkti pa jūras grunti, tādā veidā nodarot lielu kaitējumu jūras biotopiem.

 

Pārvaldība: Mencu zveja Eiropas Savienībā (Ziemeļu un Baltijas jūrās) šobrīd nav efektīva. Mērķis ir izveidot tādu zvejniecības pārvaldi, kurā būtu ņemtas vērā jūras ekosistēmas īpatnības. Islandē un Klusā okeāna ziemeļaustrumos šāda veida pārvaldība jau ir ieviesta. Ziemeļu ledus okeāna ziemeļaustrumos pārvaldība ir salīdzinoši laba.

 

 

Informācija par Baltijas mencu (2009.gada jūlijs): Pēc zinātnieku domām, Baltijas jūrā mencu krājumi pamazām sāk atjaunoties. Pasaules Dabas Fonds to uzskata par pirmo redzamo piemēru, ka īstenotie nozares pārvaldības plāni un zemākas nozvejas kvotas ir efektīvs līdzeklis, lai atjaunotu pārzvejotu zivju krājumus. Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) savā ziņojumā iesaka ievērot ES Zvejniecības nozares stratēģisko plānu. Mencu krājumu palielināšanās gadījumā, austrumu mencu nozvejas kvotas varētu palielināt. Turklāt, pozitīvu rādītāju gadījumā arī Baltijas jūras rietumu daļā atkal būtu atļauta mencu zvejošana. Tomēr zinātnieki norāda uz to, ka viņu prognozes, attiecībā uz mencu krājumu atjaunošanos, nav drošas. Aprēķinu veikšanai tika pieņemts, ka piezvejas un nelegālās nozvejas daudzumi nav augsti. Līdz 2007.gadam nelegālās zvejniecības daudzums Baltijas jūras austrumos bija 35-45% virs legālās nozvejas maksimālajiem apjomiem. Lai arī, pēc ICES sniegtās informācijas, ziņas par nelegālo zvejniecību tika saņemtas tikai no dažām ES dalībvalstīm, šie rādītāji ir samazinājušies un ir zemāki par 10%. Tomēr neskaidrība par patiesajiem nelegālās zvejniecības apmēriem ir pietiekami liela. Par ilgtspējīgu mencu krājumu atjaunošanos liecina pēdējie trīs gadi, kuru laikā mencu mazuļu daudzums Baltijas jūrā palielinājies; šī tendence ir jāveicina arī turpmāk.

 

Vēl 2009.gada sākumā austrumu reģionos traļu zvejniecībā izmetumu (nevēlama loma, kas netīši iegūts piezvejā, pārsviešana pār bortu) apjomi bija līdz pat 30%. Tādēļ nepieciešams ieviest zvejas tehnikas, ar kuru palīdzību zvejošana būtu selektīvāka. Piemēram, Vācijas traļu zvejniecība šajā ziņā rāda labu piemēru – zivsaimniecības brīvprātīgi palielinājušas tīklu linuma acs lielumus, kas ievērojami samazina piezveju.

 

MSC Baltijas jūrā

 

2011. gada aprīlī pirmo reizi Baltijas jūrā Dānijas mencu zvejniecībai tika piešķirts MSC sertifikāts. Šī ir arī pirmā mencu zvejniecība Eiropas Savienībā, kas ieguvusi šo nozīmīgo sertifikātu, kas apliecina, ka zveja tiek veikta atbildīgi, domājot par zvejas resursiem nākotnē.