Pasaules Dabas Fonds

Situācija jūrās: Pēdējo gadu laikā Aļaskas saidas krājumi Beringa jūras austrumos un Aļaskas līcī ir samazinājušies; krājumu daudzums ir vidēji labā stāvoklī. Informācija par sugas krājumiem Klusā okeāna ziemeļrietumos ir nepilnīga, tādēļ nav iespējams sniegt konkrētu novērtējumu. Klimata izmaiņu ietekmē Aļaskas saidu populācija mainās ik gadu.

Ietekme uz vidi: Zvejniecība ir selektīva un tai ir salīdzinoši maza piezveja. Pelaģiskajai zvejniecībai parasti ir minimāla ietekme uz jūras grunti, taču ir zināmi gadījumi, kad, Aļaskas saidas zvejā izmantoto grunts tīklu dēļ, postījumi tiek nodarīti.

Zvejniecības pārvaldība: Klusā okeāna ziemeļaustrumos zvejošanas pārvaldība atzīta par ļoti efektīvu. Ir ieviestas pietiekami daudz regulas: ierobežota piekļuve zvejas vietām, zvejas apgabalu slēgšana; ieviestas sezonālās nozvejas kvotas, īpašas regulas zvejas tehnikai, kā arī ieviesta piezvejas regulēšana un kontrole. Nozvejas kvotas regulāri tiek mainītas, balstoties uz zinātniskajiem ieteikumiem.

Klusā okeāna ziemeļrietumos problēma ir nelegālā zvejniecība, taču vērojami varas iestāžu kontroles uzlabojumi. Tomēr, lai sniegtu uzticamu vērtējumu, ir pārāk maz informācijas.

MSC sertifikāts: Aļaskas saidas zvejniecība ar pelaģiskajiem traļiem Beringa jūrā un Aleutu salu reģionā 2005.gadā sertificēta ar MCS marķējumu un atzīta kā zivju krājumus saudzējoša.

Aļaskas saidas zvejai ar traļiem (90% pelaģisko traļu) Aļaskas līcī, 2005.gada aprīlī piešķirts MSC marķējums. Abas zvejniecības kopš 2009.gada tiek izvērtētas atkārtoti.

Aktualitātes par Aļaskas saidu: Ar MSC sertifikātu marķētās Aļaskas saidas ir laba izvēle gan tirgotājiem, gan patērētājiem, kuri grib izvēlēties ilgtspējīgi iegūtus zivju produktus, lai arī jaunākie zinātniskie pētījumi rāda, ka Aļaskas saidas krājumi ASV piekrastē samazinās. Ņemot vērā pašreizējos nozvejas apjomus un veiksmīgu, efektīvu pārvaldību, zinātnieku prognozes tomēr ir pozitīvas. Tiek prognozēts, ka 2011., 2012.gadā zivju krājumi atkal pieaugs.

Lai zvejniecībai veiktu ekoloģisko novērtējumu, jāņem vērā zivju krājumu apjomi, zvejas metodes, zvejniecības ietekme uz jūras vidi un pārvaldība. Zivju krājumu apjomi vienmēr ir mainīgi, jo norises dabā gada laikā un/vai vairāku gadu laikā nav pastāvīgas. Labā, ilgtspējīgā zivsaimniecības pārvaldībā ievērotas šīs dabiskās svārstības un nepieciešamie pārvaldības pasākumi un nozvejas daudzumi piemēroti tā, lai tiktu ievērots minimāli noteiktais loms, ilgstošai zivju populācijas saglabāšanai.

ASV piekrastes Aļaskas saidas zvejniecības pārvaldība, kurai piešķirts MSC ekomarķējums, šīs prasības izpilda. Zinātnieki atzīst, ka šī pārvaldība ir viena no labākajām pasaulē.

Pangasijas kā alternatīva? 

Pangasija ir viena no visātrāk augošajām akvakultūrām pasaulē. Ja 20.gs. 90tajos gados tā vēl bija maza nozare, tad jau 2007.gadā Vjetnamā tika izaudzētas miljons tonnas pangasijas. Ļoti daudzām pangasiju akvakultūras saimniecībām šī ātrā izaugsme notikusi uz vides rēķina. Akvakultūras tiek ierīkotas ekoloģiski nestabilos reģionos un nodara postījumu ekosistēmām. Piesārņotais ūdens un notekūdeņu dūņas (nogulsnes) no audzētavām nonāk apkārtējā vidē.  Praktiski netiek kontrolēta medikamentu un ķimikāliju lietojums; zivju miltu un zivju eļļas izmantošana kā piedeva barībai, palielina zvejas intensitāti savvaļas zivju krājumiem. Pašlaik kā alternatīvu Pasaules Dabas Fonds iesaka izvēlēties bioloģiski audzētas pangasijas. Pasaules Dabas Fonds arī atbalsta ilgtspējīgas akvakultūras produkta marķējuma ieviešanu ASC (Aquaculture Stewardship Council), kas gaidāms 2011.gadā.