Omārs

© Rudolf Svenson / WWF-Canon
Eiropas omāru savvaļas krājumi sarūk.
Omārs
Lat. Homarus gammarus
De. Hummer
En. Lobster
Zvejas reģioni: Atlantijas okeāna ziemeļaustrumi (Eiropas Savienība), Atlantijas okeāna ziemeļrietumi (ASV, Kanāda)
Zvejas veids: ar lamatām un murdiem
Novērtējums:
Omāriem
Apdomā pirms izvēlies
- Atlantijas ok. ziemeļrietumi (Kanāda) (Homarus americanus)
- Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)
Labāk neizvēlies
- Atlantijas ok. ziemeļaustrumi (Homarus gammarus), Atlantijas ok. ziemeļrietumi (ASV) (Homarus americanus)
Amerikas omārs (Homarus americanus) dzīvo Atlantijas okeānā pie Ziemeļamerikas krastiem. Turpretī Eiropas omārs (Homarus grammarus) sastopams pie Eiropas un Ziemeļāfrikas krastiem; Baltijas jūrā nav sastopams.

Visā Eiropas teritorijā ir redzamas pazīmes, ka Eiropas omāru savvaļas krājumi sarūk. Tas novērojams pēc lomu lieluma Īrijā un Skandināvijā. Piedevām nozvejotie omāri pārsvarā sasnieguši minimālo pieļaujamo nozvejas lielumu. Tas ir rādītājs, ka tikai nedaudzi sugas pārstāvji sasniedz savu bioloģisko vecumu. Omāru sugas H. americanus zvejniecība ASV ūdeņos tiek iedalīta trīs reģionos. Viens no tiem - Jaunanglijas dienvidos - uzskatāms par pilnībā pārzvejotu. Kanādā, neskatoties uz augsto zvejniecības intensitāti, omāru krājumu stāvoklis tiek novērtēts kā labs.
Ekoloģiskās sekas:
Galvenokārt ASV omāru zvejniecībā izmantotajos murdos un lamatās saķeras vaļi (piem., kuprvaļi) vai apdraudētais Ziemeļatlantijas eļļas valis (Eubalaena glacialis) un noslīkst. Eiropā, zvejas rīkos saķeras arī Ādainie bruņurupuči (Dermochelys coriacea) un iet bojā. Lai iegūtu vienu kilogramu omāru, amerikāņu un kanādiešu zvejniecībā tiek izlietoti apmēram 1,5 kilogrami zivis ēsmai. Kā ēsma tiek izmantotas tādas sugas zivis, piem., makrele, kas ātri vairojas. Sugas, kas tiek izmantotas ēsmai, tiek intensīvi zvejotas, kas var novest pie izmaiņām ekosistēmā.
Pārvaldība:
Eiropā noteikts omāru minimālais izkraušanas izmērs - 87 cm. Tiek lēsts, ka par omāru lomu patieso izmēru pilnībā netiek ziņots un tādēļ trūkst svarīgu datu par omāru zvejniecību. Tas apgrūtina ilgtspējīgu omāru savvaļas krājumu pārvaldi. Arī amerikāņu un kanādiešu zvejniecībā pārzvejas un piezvejas problēma netiek risināta.