Pasaules Dabas Fonds

Pangasija

  Lat.Pangasius hypophthalmus

  De. Pangasius

Zvejas/akvakultūras reģions: Vjetnama, Taizeme

Akvakultūras veids: atvērti vai daļēji atvērti tīkla aploki un dīķi

Novērtējums:

Pangasijām

Laba izvēle

-       No bioloģiskajām akvakultūras saimniecībām Vjetnamā, Taizemē

Apdomā pirms izvēlies

-       Pangasijas no sertificētām Vjetnamas dīķsaimniecībām -

piešķirts Global GAP (Good Agricultural Practice) marķējums.

Labāk neizvēlies

-       Taizemes

     Virzās uz sertifikāciju

-  Vjetnama

Pangasija ir saldūdens zivs, kas pieder pie samveidīgajām zivīm. Sugai raksturīgs bezzvīņains, gareni izstiepts ķermenis.

Barības un energoresursu patēriņš:

Pangasijas tiek audzētas slēgtos dīķos vai būru sistēmās Mekongas upes deltā. Atkarībā no tā, vai ūdens apmaiņai tiek izmantoti ūdens sūkņi vai paisuma un bēguma norises, energoresursu patēriņš ir vidējs vai zems. Pangasijām vajadzīgs neliels daudzums olbaltumvielu un taukvielu. Parastajās akvakultūras saimniecībās barība iegūta, neievērojot ilgtspējības principus. Pangasiju akvakultūras saimniecībās zivju milti un zivju eļļa tiek iegūta no savvaļas zivīm, kas papildus apgrūtina savvaļas krājumus.

Ietekme uz vidi:

Pēc oficiālajiem datiem, pangasiju vispasaules produkcijas ražošana pieauga no 48 tūkst. tonnām 1997.gadā uz 939 tūkst. tonnām 2007.gadā. Taču Vjetnamā, kur pangasijas galvenokārt tiek audzētas, jau 2008.gadā ražošanas apjomi sasniedza 1,2 miljonus tonnu. Tik strauja akvakultūras attīstība noved pie tādām audzēšanas metodēm, kas - pēc vairākiem kritērijiem - nav ilgtspējīgas.

Negatīvā ietekme uz vidi izpaužas, kā piesārņoti notekūdeņi, kas nonāk apkārtējā vidē, radot daudzas problēmas. Notekūdeņu sastāvā ir gan dažādu ķimikāliju, gan medikamentu daļiņas. Kad dīķi, pēc kārtējā audzēšanas cikla, tiek nosusināti, neattīrītie dubļi nonāk apkārtnes ūdenstilpēs. Šāda, pārlieku liela mēslošana, noved pie skābekļa trūkuma un vispārēja piesārņojuma vietējos ūdeņos.

Blīvums, kādā tiek turētas zivis, ir liels. Tas palielina inficēšanās risku ar dažādām slimībām, kas caur neattīrītiem notekūdeņiem var nonākt apkārtējā vidē.

Bioloģiskajās audzētavās inficēšanas risks tiek samazināts, samazinot zivju blīvumu akvakultūras sistēmās. Pangasiju akvakultūras ietekme uz Mekongas upes ekosistēmu nav zināma.

Pārvaldība:

Pangasiju audzētavu pārvaldība un kontrole praktiski nepastāv un lielākā daļa noteikumi netiek īstenoti. Liela daļa šo akvakultūru saimniecību tiek ierīkotas reģionos, kuros nav izstrādāti saistoši vides, drošības vai veselības noteikumi. Jaunu pangasiju audzētavu izveidei bieži vien tiek izpostītas tādas nozīmīgas ekosistēmas, kā mitrāji un negatīvi ietekmēta vietējo apkārtnes ūdenstilpju izmantošana. Plānošana šādos reģionos bieži nepastāv, tāpēc arī netiek ņemta vērā upes apkārtnes izturība pret šādu ražošanu. Lielā daļā saimniecību tiek izmantotas dīķu sistēmas. Saimniecības, kurās izmanto atvērtos tīklu aplokus, salīdzinājumā ar dīķsaimniecībām ir nedaudz.

Bioloģiskās zivaudzētavas:

Bioloģiskā pangasija apzīmē, ka tā tika audzēta saimniecībā Mekongas upes deltā, ievērojot ilgtspējības principu. Zivaudzētavās, kurās ievēro bioloģiskās vadlīnijas galvenā uzmanība tiek vērsta uz ilgtspējīgas barības ražošanu. Piem., zivju milti un zivju eļļa ražota no ēdamo zivju industrijas blakusproduktiem. Arī blīvums, kādā atļauts turēt zivis, ir mazāks.