Tropu garnele
Tropu garnele
Lat. Penaeus spp.
Zvejas reģioni: tropu reģioni
Zvejas veids: ar grunts traļiem
Akvakultūras veids: Piekrastes lagūnās/baseinos
Novērtējums:
Tropu garnelēm
Laba izvēle
- Tropiskās garneles no Dienvidaustrumāzijas ekstensīvajām dīķsaimniecībām
- Bioloģiskās tropu garneles
Apdomā pirms izvēlies
- No Madagaskaras daļēji intensīvajām dīķsaimniecībām
- No sertificētām dīķsaimniecībām Dienvidaustrumāzijā, Latīņamerikā; piešķirts BAP (Best Aquaculture Practices) vai Global GAP (Good Agricultural Practice) marķējums.
Labāk neizvēlies
- Tropiskās garneles, no visas pasaules; gan savvaļas, gan akvakultūras.
Tropiskās garneles ir krabjveidīgie. Tās zvejo ar grunts traļu tīkliem vai arī audzē lielos daudzumos īpašās audzētavās. Sālsūdens garneļu audzētavās nozīmīga ir Panaeus garneļu suga.
Akvakultūras tropu garneles
Akvakultūras ekoloģiskās sekas:
Tropiskās garneles tiek audzētas Dienvidaustrumāzijā un Latīņamerikā, ekstensīvajās, daļēji intensīvajās un intensīvajās dīķsaimniecībās (atkarībā no dzīvnieku skaita baseinos). Saldūdens patēriņš audzēšanas sistēmās ir liels, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz saldūdens krājumiem apkārtējos reģionos. Ierīkojot akvakultūras saimniecības, bieži tiek izcirsti mangrovju meži piekrastēs. Tādā veidā tiek zaudētas vairākas šīs ekosistēmas funkcijas, piemēram, zivju „bērnistabas” un piekrastes aizsardzība. Tas nodara zaudējumus vietējiem reģioniem.
Nereti notekūdeņi no dīķsaimniecībām nonāk apkārtējā vidē, piesārņojot to ar barības vielām, ķimikālijām un medikamentiem. Slimības var tikt pārnestas savvaļas garnelēm, kas kaitē to krājumiem.
Pārvaldība:
Garneļu audzētavām jāievēro konkrētās valsts likumi, tomēr nereti dabas aizsardzības likumi nav kvalitatīvi izstrādāti vai nav izstrādāti vispār, tāpat novērojamas problēmas ar likumu īstenošanu un kontroli. Vietējo iedzīvotāju protesti un neapmierinātība ar to, ka tiek izpostīta viņu zeme un tās resursi, reizēm noved līdz konfliktiem.
Savvaļas tropu garneles
Kopumā garneles nav pastiprināti jūtīgas pret pārzveju, jo tās ātri vairojas un tām ir daudz pēcnācēju. Taču tieši tropu garneļu krājumi, pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem, ir nozvejoti līdz to galējai robežai.
Zvejniecības ekoloģiskās sekas:
Tropu garneļu zvejniecība, kur galvenā zvejas metode ir traļu zveja, rada ļoti lielu piezveju – gan citu zivju sugu, gan jūras bruņurupuču. Šis zvejas veids kaitē arī dzīvajiem organismiem, kas dzīvo pie jūras grunts, piemēram, koraļļiem un gliemenēm.
Pārvaldība:
Daudzās tropu zemēs garneļu zvejniecība tiek regulēta. Zvejas reģioni sezonāli tiek slēgti, ir regulas, kas nosaka tīklu acu linuma izmērus, kā arī nosacījumi, ka tīklos jābūt šuves vietām, kas samazinātu tādu dzīvnieku kā jūras bruņurupuču piezveju (t.s., TED – Turtle Excluder Devices). Vislielākās problēmas sagādā šo likumu un regulu ieviešana un kontrole. Bieži zvejnieki par šīm normām nav informēti. Bez tam komerciālā garneļu traļu zvejniecība negatīvi ietekmē vietējo piekrastes zvejniecību, kas, piemēram, Indonēzijā un Filipīnās noved līdz konfliktiem starp vietējiem zvejniekiem un industriālo zvejniecību pārstāvjiem.