Pasaules Dabas Fonds

Tunzivis

 

 Garspuru tunzivs 

Lat. Thunnus alalunga

De. Weißer Thun

       En. Albacore

 

Zvejas reģioni: pasaules ūdeņi

Zvejas metode: āķu jedas, makšķerauklas, kas piestiprinātas pie zvejas kuģa; velces (Zvejas rīks, kas sastāv no auklas ar vizuli un ko velk pa ūdeni (parasti aiz laivas))

 

Novērtējums:

Garspuru tunzivij

Laba izvēle:

-       ar MSC marķējumu

-       Klusā ok. D, Z (Japāna)

Zveja ar makšķerauklām, velcēm

Apdomā pirms izvēlies:

-       Atlantijas ok., Vidusjūra

Zveja ar velcēm, makšķerauklām

Labāk neizvēlies:

-       Klusais ok., Atlantijas ok., Indijas ok.

Zveja ar āķu jedām

 

Garspuru tunzivs, salīdzinoši ar pārējām, ir lielākā no tunzivju sugām. Zivis var sasniegt 120 cm garumu un svaru līdz pat 40 kg. Tās sastopamas mēreni siltos okeāna ūdeņos. Klusajā un Atlantijas okeānā var atšķirt ziemeļos un dienvidos esošās garspuru tunzivis. Garspuru tunzivs pārtiek no citām zivīm, vēžveidīgajiem un astoņkājiem. Garspuru tunzivs ir dziļūdens zivs, kas nozīmē, ka tā pārsvarā uzturas tādos okeāna reģionos, kur izdalāmi ūdens slāņi, atkarībā no temperatūras. Garspuru tunzivs veido 8% no kopējiem tunzivju krājumiem (2007.g.). Velču zvejniecībā iegūtie lomi, galvenokārt tiek pārstrādāti konservos, turpretī lomi, kas iegūti zvejojot ar makšķerauklām, tiek izmantoti suši pagatavošanā.

Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) Sarkanajā grāmatā kopš 1996.gada garspuru tunzivs no Atlantijas ok. ziemeļiem tiek uzskatīts kā apdraudēta suga, savukārt no Atlantijas ok. dienvidu krājumiem – kā izmirstoša, taču šos datu būtu nepieciešams aktualizēt. Atlantijas okeāna ziemeļos garspuru tunzivis ir pārzvejotas jau kopš 20.gs. 80tajiem gadiem. Atlantijas okeāna dienvidu daļā zivju krājumi ir zem maksimālā ienesīguma, taču tie vairs netiek pārzvejoti. Indijas okeānā un Klusā okeāna dienvidu daļā garspuru tunzivis visticamāk netiek pārzvejotas. Atlantijas okeāna ziemeļos krājumi ir pārzvejoti līdz to maksimālajai robežai.

 

Zvejniecības ekoloģiskās sekas: Zvejojot ar makšķerēm un velcēm tiek nozvejotas arī mazas garspuru tunzivis; lielākas zivis nozvejo ar āķu jedām. Āķu jedu zvejniecībā piezvejas daudzums ir liels un tajā nokļūst apdraudētas sugas, jūras bruņurupuči, jūras putni, delfīni un haizivis. Tieši tunzivju zvejniecība ir iemesls tam, ka daudzas albatrosu un vētrasputnu sugas izzūd. Ir ļoti lieli atmetumi un it sevišķi tirdzniecībā daudz izmantojamo zivju atmetumi, piem., zobenzivs vai marlīne. Zivīm, kas atmestas atpakaļ jūrā ir ļoti mazas izredzes izdzīvot. Ilglaicīga ietekme uz ekosistēmu ir iespējama, jo tunzivis ir lielas plēsējzivis un šo zivju izmiršana var izraisīt izmaiņas jūras biocenozē un barības ķēdē.

Zvejniecība ar makšķerauklām un velcēm ir selektīva. Taču iespējams, ka daļa loma sastāv no jaunām tunzivīm un citām zivju sugām.

 

Pārvaldība: Zivju krājumus ārpus valstu ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām uzrauga Reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas (RZPO). Visos okeānos ir šādas pārvaldības organizācijas, kuras uzrauga tunzivju zvejniecību. Taču ar viņu veiktajiem pārvaldības pasākumiem ir par maz, lai aizsargātu tunzivju un citu sugu krājumus. Bieži atbildīgās iestādes nevar izdotos noteikumus un regulas īstenot. Dažās valstīs tunzivju zvejniecību regulē valsts Zivsaimniecības organizācijas.

MSC marķējums: Garspuru tunzivs zvejniecība, kuru Klusā okeāna DR pārvalda  „American Albacore Fishing Association“ (2007.gada augusts), kā arī Amerikas un Kanādas velču un makšķerauklu zvejniecībai Klusā okeāna ziemeļos (2010.gada marts), piešķirts MSC marķējums, ar ko tiek apzīmēti ilgtspējīgi iegūti jūras produkti. Šeit ietilpst gandrīz visa Klusā okeāna ziemeļu daļā esošā zvejniecība.

 

Zilā tunzivs (Labāk neizvēlies)

Lat. Thunnus thynnus

De. Blauflossenthunfisch

En. Bluefin tuna

 

Svītrainā tunzivs (Apdomā pirms izvēlies)

Lat. Katsowonus pelamis

De. Skipjack

En. Skipjack tuna

 

Dzeltenspuru tunzivs (Labāk neizvēlies)

Lat. Thunnus albacares

De. Gelbflossenthunfisch

En. Yellowfin tuna

 

Zvejas reģioni: visā pasaulē

Zvejas veids: pārsvarā izmantojot jedas un riņķvadu tīklus

 

 

Savvaļas tunzivis

Svītrainās tunzivis visbiežāk tiek izmantotas konservu pagatavošanai. Lai arī šīs zivis nav pārzvejotas, par zivju resursiem Atlantijas un Indijas okeānos informācijas ir maz. Šai sugai raksturīgi uzturēties dabīgu peldošo objektu tuvumā, tādējādi kļūstot par vieglu lomu zvejniekiem, kuri zvejā izmanto tīklus un mākslīgus plostus, tā saucamās „zivju pievilināšanas ierīces (FAD)”.

 

Zilā tunzivs, pēc Starptautiskās dabas aizsardzības savienības Sarkanajā grāmatā esošās informācijas (IUCN), ir apdraudēta suga un dažos reģionos ir uz izzušanas robežas. Zilā tunzivs ir augstvērtīgs produkts, ko svaigā veidā izmanto suši pagatavošanai.

 

Dzeltenspuru tunzivs uzturā tiek lietota gan svaigā, gan saldētā veidā, gan konservos. Šīs tunzivis ir pārzvejotas, jo tāpat kā svītrainās tunzivis, arī tiek zvejotas ar „zivju pievilināšanas ierīču (FAD)” palīdzību.

 

Arī garspuru tunzivs ir apdraudēta suga. Zivju krājumi Atlantijas okeāna dienvidos ir uz izsīkšanas robežas.

 

Ekoloģiskās sekas: Zvejošana, izmantojot riņķvadu tīklus, nav selektīva, kas nozīmē, ka piezveja ir liela un tiek nozvejotas mazas tunzivis un haizivis. Izmantojot „zivju pievilināšanas ierīces (FAD)” piezveja ir īpaši liela. Zvejojot ar jedām lomā iegūst ievērojami lielākas tunzivis, taču piezvejā nonāk haizivis, jūras putni, jūras zīdītāji un jūras bruņurupuči.

 

Pārvaldība: Zvejošanu jākontrolē reģionālajām zvejošanas organizācijām, kurās par dalībniekiem var kļūt valstis, kurās nodarbojas ar tunzivju zvejniecību. Pašreizējā nozares kontrole nav efektīva, jo nepieciešamie pasākumi netiek veikti. It sevišķi zilā tunzivs ieguvē, kur ir liela nelegālā zvejniecība – Vidusjūrā gandrīz katra trešā tunzivs ir nelegāli nozvejota.

Garspuru tunzivs zvejošanai Klusajā okeānā (piešķirts MSC sertifikāts), tiek izmantotas makšķerauklas, kas nozīmē, ka piezveja ir minimāla.

 

Akvakultūras tunzivis

Tā kā pieprasījums pēc zilās tunzivs ir liels, šī suga tiek arī pastiprināti audzēta.

ü  Barība/enerģijas patēriņš: Zilās tunzivs audzēšanai enerģijas patēriņš ir vidēji augsts.  Viena kilograma produkcijai nepieciešams vairāk nekā 1 kg savvaļas zivju, kuras izmanto kā barību.

ü  Ekoloģiskās sekas: Zilās tunzivs akvakultūra balstās uz savvaļas zivju krājumiem. Tā kā savvaļas zivju nozveja ir liela, tad zilo tunzivju akvakultūra nodara papildu kaitējumu šīs sugas savvaļas krājumiem.

Pārvaldība: Zilās tunzivs audzēšana joprojām netiek regulēta.