Vilkzivs

© Gilbert Van Ryckevorsel / WWF-Canada

© Wild Wonders of Europe /Magnus Lundgren / WWF

Vilkzivis ir viegli pārzvejot, jo zivis dzīvo salīdzinoši ilgi un dzimumgatavību sasniedz vēlu.

Vilkzivs

Lat. Anarhichas lupus

De. Gestreifter Seewolf

En. Wolffish

 

Vilkzivis iespējams iegādāties gan svaigā, gan saldētā veidā, bet ar to zvejniecību visvairāk nodarbojas Krievija un Islande. Šai zivij ir ļoti stipri žokļu muskuļi, ar kuru palīdzību tā spēj sadrupināt krabju un jūras ežu čaulu. Vilkzivis sastopamas dziļumā līdz 500 m. Tās nobriest sestajā – septītajā dzīves gadā, kad ir sasniegušas 60 cm garumu un 1–3 kg svaru. Vilkzivs ūdenī, tāpat kā vilks uz sauszemes, tiek uzskatīta par jūras gultnes sanitāru, jo pārtiek galvenokārt no novājējušiem jūras bezmugurkaulniekiem.

 

IZPLATĪBA

Visvairāk sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu piekrastēs.

 

ZVEJAS VEIDI

Vilkzivis tiek zvejotas ar traļiem, āķu jedām un to zvejai pielāgotām makšķerēm.

 

RESURSU STĀVOKLIS

Lielākajā areāla daļā novērojama vilkzivju resursu samazināšanās, kas galvenokārt saistāma ar pārzveju un dzīvotņu iznīcināšanu.

 

REKOMENDĀCIJA

Neiegādājieties vilkzivis, jo to resursi uz zvejas ietekmi reaģē jutīgi. Pašreizējais vilkzivju resursu stāvoklis nav zināms, jo netiek veikta to novērošana, bet noteiktās kvotas nereti tiek pārsniegtas. Vilkzivju zvejas laikā tiek nozvejotas arī iznīkstošās haizivju sugas.