Ziemeļu garnele

© Rudolf Svenson / WWF-Canon

Šīs garneles vienlaicīgi ir gan mātītes, gan tēviņi. Kamēr garneles ir jaunas, tās ir tēviņi, bet vēlāk to reproduktīvā sistēma pārveidojas, un tēviņi kļūst par mātītēm.

Ziemeļu garnele

Lat. Pandalus borealis

De. Eismeergarnele

En. Northern shrimp


Ziemeļu garnele dzīvo uz mīkstām jūras gultnēm 50–500 m dziļumā. Ziemeļu garneles pārojas rudenī, un pēc tam mātīte apaugļotās olšūnas visu ziemu nēsā starp savām pakaļējām kājām. Pieaugusi garnele var sasniegt 16–17 cm garumu.

IZPLATĪBA

Sastopama Ziemeļjūrā, Barenca jūrā, Atlantijas okeānā, reģionos ap Islandi, Grenlandi un Ņūfaundlendu, kā arī Klusā okeāna ziemeļu daļā.

ZVEJAS VEIDI

Garneles tiek zvejotas ar grunts traļiem, kuri nodara kaitējumu auksto jūru dziļūdens koraļļu rifiem. Zvejojot ar šiem traļiem, tiek iegūts liels piezvejas apjoms, lai gan modernās tehnoloģijas sniedz iespēju no tā izvairīties.

 

REKOMENDĀCIJA

Islandes ūdeņos (FAO 27. rajons, Va2 apakšrajons), Austrumgrenlandes ūdeņos un Grenlandes šaurumā (FAO 27. rajons, XIVb un Va apakšrajoni) Ziemeļu garneļu zveja ir ļoti intensīva, turklāt tā atstāj ietekmi uz jūras gultnes mītošajām jūras organismu kopienām.

 

REKOMENDĀCIJA

Nepērciet garneles, kas iegūtas pie Kanādas un Rietumgrenlandes krastiem, kā arī Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (FAO 21. rajons). Izvairieties arī no tādu garneļu iegādes, kas iegūtas Skageraka šaurumā (FAO 27. rajons, IIIa un IVa apakšrajoni), jo tur to zvejniecība balansē uz bioloģiski drošas, resursu saglabāšanu nodrošinošas robežas, kā arī nodara ievērojamu kaitējumu jūras gultnē mītošajām jūras organismu kopienām.