Zivsaimniecības politikas reforma

Sūti vēstuli Eiropas Parlamenta deputātiem ar lūgumu veidot ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku!

Pasaules Dabas Fonda prasības ES Kopējās zivsaimniecības politikai


Atļaut populācijām

atjaunoties!

 

Situācija: 75% no novērtētajām zivju sugām Eiropā ir pārzvejotas. Ja zveja ritēs līdzīgi kā līdz šim līdz 2022. gadam, kad plānota nākamā Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reforma, būs pārzvejoti 90%.

Politikas reformas mērķis: reformējot KZP būtu jāpanāk, ka 100% visas zivju populācijas līdz 2022.gadam ir atjaunojušās un veselīgas (nevis tikai 10%, ja situācija paliks tāda pati kā pašreiz). Visām Eiropas zvejniecībām līdz 2015. gadam nepieciešams ieviest ilgtermiņa apsaimniekošanas plānus, kas balstīti zinātniskās atziņās. Vairāk zivis jūrā nozīmē drošākas darba vietas un lielāku peļņu zvejniekiem.

 

Atbalstīt zvejnieku nākotni!

jeb aizliegt kaitīgās subsīdijas & samazināt pārlieku lielās flotes

 

Situācija: tikai 2009.gadā vien Eiropā subsīdijās zivsaimniecībām tika tērēti 3,3 miljardi eiro. No vides viedokļa vairāk nekā 2/3 no šīm subsīdijām var tikt uzskatītas par kaitīgām: tās palielina zvejas kapacitāti, tādējādi sekmējot pārzveju. Nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta nelietderīgi. Tāpat ir pierādījumi, ka nodokļu maksātāju nauda praktiski netiek tērēta mazajiem zvejniekiem. Eiropa šādu situāciju nevar atļauties ne no ekonomiskā, ne vides viedokļa.

Politikas reformas mērķis: ES jāizbeidz tērēt nodokļu maksātāju nauda pārzvejas veicināšanai un neekonomiskas zvejas industrijas uzturēšanai.  Visām (100%) subsīdijām jāatbalsta pasākumi, kuru mērķis ir sasniegt ilgtspējīgu zvejniecību līdz 2018.gadam, t.sk. selektīvu zvejas rīku un prakses ieviešanu, iesaistīto pušu iesaisti, monitoringu, kontroli un tiešu atbalstu mazajiem zvejniekiem pārejas periodā, kamēr zivju populācijas un dzīvotnes atjaunojas.

 

Beigt izniekot okeānus!

Situācija: neselektīva zveja posta dzīvotnes; tās rezultātā tiek izķertas tādas zivis un jūras radības, kas nebūtu jāzvejo. Līdz pat 60% no zivīm, ko noķer Eiropas zvejas kuģi, tiek pārmestas atpakaļ pāri bortam. Šīs zivis bieži ir mirstošas vai jau mirušas. Tāpat liels skaits aizsargājamu vai uzturā nelietojamu zivju un jūras dzīvnieku nokļūst neselektīvos zvejas rīkos kā piezveja. Šāda jūras dzīvības izniekošana ir morāli nepieņemama un vidi postoša.

Politikas reformas mērķis: nepieciešams pielikt punktu gan zivju mešanai pār bortu, gan lielajai piezvejai. Aizliegumam izmest zivis līdz ar pienākumu izcelt zivis krastā jāstājas spēkā līdz 2018. gadam tām zvejniecībām, kuras nav spējušas panākt selektīvu zveju bez nevēlamas piezvejas.

 

Godīga zveja ārpus Eiropas.

Situācija: pārzveja ko veicina ES globālās flotes līdz ar citām valstīm draud ar zivju populāciju sabrukumu tāljūrās un mazattīstības valstu krastos. Rezultātā bez iztikas līdzekļiem un pārtikas drošības tiek atstāti vieni no pasaules nabadzīgākajiem iedzīvotājiem. Tiek noplicināti arī zivju globālie resursi šis ir ceļš uz dziļu krīzi gan no vides, gan pārtikas pietiekamības viedokļa.

Politikas reformas mērķis: nepieciešams aizliegt visa veida pārzveju vai nelegālo zveju ES zvejas flotēm arī ārpus Eiropas ūdeņiem. ES nepieciešams piemērot vienus un tos pašus noteikumus gan flotēm, kas zvejo ES ūdeņos, gan tām, kas zvejo svešzemju ūdeņos. Piedevām ES vajadzētu piedāvāt palīdzību partnervalstīm, lai tās spēj labāk apsaimniekot savus zivju resursus, tādējādi kļūstot par pasaules līderi cīņā ar pārzveju un nelikumīgu zveju.