Zvejas metodes

Jo nesaudzīgāks ir izraudzītais zvejas veids, piemēram, mazāki tīklu acs linumi un smagāka zvejas tehnika, jo lielāka ir zvejniecības ietekme uz zivju krājumiem un jūras vidi.

Cena, ko nākas maksāt, ja izvēlātās zvejas metodes nav saudzīgas, ir augsta – zivju krājumi samazinās, ir liela piezveja, tiek degradēta jūras vide un nereti ātrāk vai vēlāk ekonomiski cieš arī zvejnieki.

Šobrīd izmantotās zvejniecības metodes galvenokārt ir intensīvas. Ir ļoti maz tādu zvejas veidu, kurus var pielietot, nedomājot par to ietekmi uz vidi.

Šeit uzskaitītas dažas no svarīgākajām/ nozīmīgākajām zvejas metodēm.

 

Zvejas metodes:

© Peter Diamond / WWF-Kanāda

Traļi

Tralis ir zvejas rīks, ko velk ar kuģa dzinēja jaudu. Traļiem ir ķegļveidīga forma un tīkli bieži ir vairākus kilometrus gari. Tie sastāv no konusa vai piramīdas veida daļas (traļa priekšējās daļas), kas aizmugurē aizdarīta ar āmi un ko pie atveres var paplašināt ar spārniem vai uzmontēt cietam rāmim.

Ir divu veidu traļi – tādi, kas brīvi tiek vilkti pa ūdeni (pelaģiskais traļa tīkls) un tādi, kurus velk pa jūras grunti (grunts traļa tīkls). Zvejojot ar grunts traļiem, piezveja ir ļoti liela un tie var nodarīt ievērojamu kaitējumu jūras videi.

Mērķsugas: Zivis, garneles.

Sekas: Jūras bruņurupuči, zīdītāji, nepieaugušas zivis, „nederīgās” zivju sugas, bezmugurkaulnieki un koraļļi (līdz pat 60%) nonāk piezvejā un iet bojā. Tiek izpostīta jūras grunts.

 

© Jürgen Matijevic, Andreas Eistert  WWF

Rāmju tralis

Rāmju tralis ir traļa paveids. Tam ir sliecveidīgas „kurpes”, uz kurām tralis turas pie grunts, kamēr tas tiek vilkts pa grunti ar kuģa dzinēja jaudu. Zem ūdens, rāmju traļa atvere vienmēr ir atvērta; to horizontāli atver tērauda vai koka caurule. Tas nozīmē, ka tiek patērēta papildus enerģija, lai tīkla svaru varētu pavilkt. Rāmju tralis tiek noturēts pie grunts ar grunts ķēdēm, ķēžu pīteņiem vai smaguma ķēdēm. Jūras grunts un tajā dzīvojošās radības tiek postītas arī ar rāmju traļa veltņiem un sliecēm.

Mērķsugas: Plekstveidīgās zivis, garneles.

Sekas: Mazo plekstveidīgo un jauno zivju piezveja. Zvejniecība ar rāmju traļiem kaitē arī jūras gruntij, jo izposta tajā dzīvojošos organismus, koraļļus u.c. radības.

 

© Peter DIAMOND / WWF-Kanāda

Žaunu tīkls

Šie tīkli var būt līdz pat 30 metru augsti. Tie atrodas tuvu ūdens virsmai, kur tos notur pludiņi (noenkuroti peldoši tīkli un driftertīkli), vai pie grunts, kur tie vertikālā stāvoklī nostiprināti ar atsvariem (grunts žaunu tīkli). Žaunu tīkla uzbūve ir tāda, ka noteikta lieluma zivis ar žaunām vai spurām ieķeras tīkla āķos un iet bojā. Žaunu tīklus mēdz arī dēvēt par iepinējtīkliem.

Mērķsugas: Daudzas zivju sugas, reti garneles un krabjveidīgie.

Sekas: Nepieaugušu zivju, jūras zīdītāju, putnu, haizivju, bruņurupuču, roņu u.c. dzīvnieku piezveja.

 

© Peter DIAMOND / WWF-Kanāda

Riņķvads

Riņķvadu tīklus, kuru augstums var būt no 120 līdz 250 metriem un garums līdz pat 2 kilometriem, zvejas laiva izmet tieši virs zivju bara. Tīkla apakšējā daļa tiek savilkta ar riņķvada savilcējtrosi, kura stiepjas cauri riņķiem, tādējādi zivis ir iesprostotas, gluži kā lielā maisā. Lai maksimāli palielinātu loma izmērus, tiek lietotas zivju pievilināšanas ierīces (ZPI). Šīs ierīces ir mākslīgi, peldoši objekti, kas pievilina zivis, kuras savvaļā pulcējas ap peldošiem objektiem. Šādā veidā, vispirms tiek pievilinātas mazās zivis, kurām seko lielākās. Tādēļ, izmantojot zivju pievilināšanas ierīces, piezveja ir liela.

Mērķsugas: Vairākas zivju sugas, taču galvenokārt tunzivis.

Sekas: Piezvejā nonāk mazas tunzivis, haizivis, bruņurupuči, jūras zīdītājdzīvnieki.

 

© Peter DIAMOND / WWF-Kanāda

Dragas

Dragas ir zvejas rīks, kura tīkli vai metāla grozi piestiprināti pie dažādas formas un lieluma rāmja. Rāmim ir lemešveidīga, asa mala, kas jūras grunti burtiski uzar, kamēr zvejas kuģis to velk.

Mērķsugas: Gliemenes, moluski, jūraseži.

Sekas: Zivju, mazo zivju, koraļļu u.c. radību piezveja.

 

© Peter DIAMOND / WWF-Kanāda

Jedas

Āķu jedu zvejā izmanto līdz pat 100 km garu zvejas auklu, pie kuras piestiprināti attiecīgi vairāki tūkstoši āķi ar ēsmām. Tās var būt nostiprinātas uz grunts vai dreifējošas. Tas liek domāt, ka zvejniecība ir selektīva un efektīva, taču, kā rāda pētījumi, piezvejas apjomi ir ap 20%.

Mērķsugas: Dažādas zivju sugas, galvenokārt tunzivs un zobenzivs.

Sekas: Piezveja – jaunās zivis, bruņurupuči, jūras putni, haizivis, jūras zīdītāji.

 

 

© Peter DIAMOND / WWF-Kanāda

Murdu tacis

Murdu tačus iegremdē ūdenī un piestiprina pie grunts. Tie tiek novietoti migrējošo zivju ceļos. Ar sava veida tīkla eju/koridoru, zivis tiek ievadītas murdu tacī. Šis zvejas veids ir salīdzinoši videi draudzīgs.

Mērķsugas: Zivis, sevišķi nēģi.

 

Driftertīkli

Driftertīkls ir žaunu tīkls, ko uz ūdens virsmas vai noteiktā dziļumā notur peldošas ierīces, kas piestiprinātas pie kuģa. Apakšējā daļā tīkls ir atvērts. Driftertīklu zvejā piezvejas līmenis ir augsts un visbiežāk tie ir jūras zīdītājdzīvnieki, bruņurupuči un haizivis. Tīkli, kas ir aizpeldējuši tālāk jūrā un tos nevar vairs izcelt, turpina zvejot, lai arī lomu neviens neizcels krastā. Šie tīkli, ar ANO rezolūciju, ir aizliegti.

Mērķsugas: Daudzas sugas, piem., lasis un tunzivs.

Sekas: Piezveja – jūras zīdītājdzīvnieki, bruņurupuči, haizivis u.c.