Latvijā izplatītākie ir skujkoku jeb boreālie meži, kurus veido gan priežu, gan egļu meži, un nereti tie mijas ar dažādām lapu koku audzēm. Pateicoties sugu pielāgošanās spējām un dabiskajiem procesiem, kas mežā notiek, skujkoku meži spēj atjaunoties un nodrošināt to bioloģisko daudzveidību.
Platlapju meži
Platlapju meži sastopami auglīgās zemienēs, pauguru nogāzēs, upju ielejās un ezeru salās. Tās ir teritorijas ar bagātīgu augsni, tāpēc īpaši piemērotas dažādām aizsargājamajām sugām, tai pašā laikā bieži šīs zemes cilvēks izvēlās lauksaimniecībai, būtiski samazinot platlapju mežu platības.
Pamežs
Mežaudze ar dažādu diametru un augstumu koku un krūmu salikumu uzturēs daudzveidīgāku dzīvnieku un augu valsti. Pameža koki un krūmi pavasaros nodrošina barošanās vietas dažādiem apputeksnētājiem kukaiņiem, savukārt rudeņos pamežs ir nozīmīga barošanās vieta migrējošajiem un arī ziemojošajiem putniem.
Bioloģiski vecs koks
Viens no dažādu sugu izzušanas vai skaita samazināšanās cēloņiem ir vecu, lielu koku trūkums mežā. Vecie koki nodrošina meža vides nepārtrauktību un kalpo par mājvietu dažādām dzīvo organismu sugām – sēnēm, sūnām, ķērpjiem, kukaiņiem, gliemjiem, sīkiem zīdītājiem un putniem.
Mirusī koksne mežā
Sausu koksni no meža bieži mēdz izvākt iedomātas kārtības dēļ, nepamatoti domājot, ka tā ir zaļojošus kokus apdraudošu kukaiņu savairošanās cēlonis. Bet kritalas kalpo par mājvietu šādu kukaiņu dabiskajiem ienaidniekiem.
Mežmala
Pareizi veidota un saglabāta mežmala nodrošinās plašu sugu daudzveidību, kā arī mazinās vēja postošo ietekmi, stabilizēs mikroklimatu mežā un veidos uguns barjeru. Mežmala nodrošina mājvietu tādām augu un dzīvnieku sugām, kas citos apstākļos nespētu izdzīvot.
Upes un strauti mežā
Saskares joslā starp ūdeni un sauszemi veidojas mainīga mitruma režīms, kas nosaka mozaīkveida augu un dzīvnieku valsts attīstību. Palos un lietavās ūdenstece pārplūst un mežs periodiski bagātinās ar barības vielām. Biežas ūdens līmeņa svārstības rada arī jaunas dzīves telpas dažādām sugām.
Melnalkšņu meži
Melnalkšņu mežiem raksturīgi atšķirīgi gaismas un mitruma apstākļi, kas ļauj šajos mežos vienlaicīgi dzīvot daudzveidīgām sugām. Dažādās sugas nereti pielāgojušās ilgstoši nemainīgai videi, un to izplatība plašākā teritorijā ir ļoti ierobežota.