Dzintars iebrauc Rīgā!

Šodien ar prieku sagaidījām Dzintaru Rīgā! Viņš uzsāk cīņu pret jūras sagandēšanu.  Dzintars ir apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas Fondu un SEB banku. Viņš cer uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas ietvaros veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.

Datums: jūl 4, 2012

Šogad „Spēks ir tīrā jūrā” ietvaros Dzintars kopā ar draugiem mācīs iedzīvotājiem, kā ikdienā rūpēties par Baltijas jūru, kā arī aicinās valdību rīkoties, lai uzlabotu jūras ekoloģisko stāvokli. Tāpat arī viesosies lielākajās pašvaldībās, lai inspicētu notekūdeņu nonākšanu upēs, no kurām tie ceļo uz jūru un veiks citas darbības, pievēršot uzmanību Baltijas jūras kritiskajam stāvoklim. Sīkāk par „Spēks ir tīrā jūrā” aktivitātēm ikviens var uzzināt Dzintara mājas lapā www.pdf.lv/dzintars.

„Lai arī Latvijā pēdējos gados aizvien labāk tiek attīrīti notekūdeņi, veikalos vairs nevar nopirkt veļas pulverus, kas satur daudz fosfātus, tiek veiktas atsevišķas izglītības aktivitātes, tas vēl aizvien nav spējis glābt jūru. Lai uzlabotu Baltijas jūras stāvokli, ir nepieciešams rīkoties atbildīgi un pieņemt lēmums, kas gadu no gada ir atlikti. Mēs ceram uz valstsvīru atbalstu. Tīra jūra ir ne vien vides ieguvums, bet arī ilgtermiņa ekonomiskais ieguvums un iespēja izmantot jūras resursus arī nākotnē,” uzsver Ingus Purgalis, Pasaules Dabas Fonda jūras un saldūdens programmas vadītājs.

Ko par jūru domā Baltieši?

„Kopā ar Pasaules Dabas Fondu veicām pētījumu, kas rāda, ka gandrīz visi Baltijas iedzīvotāji Baltijas jūru uzskata par dārgumu, taču tikai nedaudz vairāk kā puse aptaujāto zina, ka ūdens ir piesārņots. Tādēļ esam nolēmuši atbalstīt Dzintaru, lai, izglītojot iedzīvotājus, mainītu ekoloģisko situāciju Baltijas jūrā,” stāsta Agnese Strazda, jūrai draudzīgās SEB bankas korporatīvo komunikāciju vadītāja.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Baltijas jūru par piesārņotu uzskata 56% Lietuvas un 53% Latvijas iedzīvotāju, krietni optimistiskāk ir noskaņoti aptaujātie respondenti Igaunijā, piesārņojuma faktu atzīstot tikai 32% gadījumu. Savukārt pilnībā pārliecināti, ka Baltijas jūra ir tīra, vien 3% aptaujāto Latvijā un Igaunijā un katrs 20 Lietuvas respondents (5%).

Par lielāko piesārņojuma avotu Latvijā (44%) un Lietuvā (64%) cilvēki uzskata dabā un jūrā izmestus cietos atkritumus, bet Igaunijas (31%) iedzīvotāji atzinuši, ka neattīrīti notekūdeņi jūrai nodara vislielāko postu. Lai arī eksperti uzsver, ka lauksaimniecība ir viens no lielākajiem piesārņojuma avotiem, iedzīvotāji uzskata, ka lauksaimniecība rada vismazāko risku, to atzinuši vien 5% Latvijas un Igaunijas, kā arī 4% Lietuvas respondenti. Tikai 1% aptaujāto norādījuši, ka viņiem nerūp, kas piesārņo Baltijas jūru.

 

 

Pasaules Dabas Fonda darbību 2012. gadā atbalsta Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību projekta „Pilsoniskās sabiedrības padziļināta attīstīšana kvalitatīvai dalībai interešu aizstāvībā vides un dabas aizsardzības jomā” ietvaros. 92,07 % no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti „Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana” administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.