Vecrīgas centrā varēs parakstīties par DZĪVU Baltijas jūru

Lai klātienē tiktos ar rīdziniekiem un Rīgas viesiem, Dzintars Jūra, kampaņas „Spēks ir tīrā jūrā” iniciators, šo piektdien, 21. septembrī, no plkst. 14:00 līdz 18:00 aicina ikvienu apmeklēt viņa telti Vecrīgā - Vaļņu un Kaļķu ielas krustojumā, iepretim SEB bankas filiālei „Rīdzene”.

Datums: sep 20, 2012

Lai klātienē tiktos ar rīdziniekiem un Rīgas viesiem, Dzintars Jūra, kampaņas „Spēks ir tīrā jūrā” iniciators, šo piektdien, 21. septembrī, no plkst. 14:00 līdz 18:00 aicina ikvienu apmeklēt viņa telti Vecrīgā - Vaļņu un Kaļķu ielas krustojumā, iepretim SEB bankas filiālei „Rīdzene”. Dzintara teltī ikviens varēs uzzināt par Baltijas jūras vides problēmām, iepazīties ar reāliem ūdens paraugiem, bet galvenais - parakstīt petīciju „PAR tīru un dzīvu Baltijas jūru”.

Baltijas jūras reģiona valdības un zinātnieki jau ir atzinuši, ka vislielāko kaitējumu jūrai nodara pārlieku liela barības vielu – fosfātu un nitrātu – noplūde no nepareizas zemes apsaimniekošanas: pa upēm un strautiem barības vielas noplūst jūrā no laukiem un kūtīm. Ar petīciju „Par tīru un dzīvu Baltijas jūru” tiek pieprasīts, lai valdība veidotu Latvijas dabai un Baltijas jūrai draudzīgu lauksaimniecību, kas būtiski samazinātu fosfātu un nitrātu noplūdes. Lēmumi, kas tiek pieņemti valdībā par zemes apsaimniekošanu, nedrīkst kaitēt jūrai, tiem ir jāuzlabo Baltijas jūras stāvoklis.

Šis ir izšķirošs brīdis, jo līdz 2013. gadam Eiropas varas gaiteņos ir jāvienojas par Kopējo lauksaimniecības politiku, kas darbosies līdz 2020. gadam. Baltijas jūras ekosistēma ir tuvu sabrukumam, tādēļ šie lēmumi ir izšķiroši tās dzīvībai. Šobrīd jūras liktenis lielā mērā ir politikas veidotāju rokās.

„Šobrīd liela daļa lauksaimnieku ir izvēles priekšā – ir jāstrādā intensīvāk, reizēm izmantojot arī videi nedraudzīgas saimniekošanas metodes, lai gūtu peļņu un attaisnotu savus ražošanas izdevumus. Šis mehānisms nav ilgtspējīgs un tas būtu jāmaina,” norāda Pasaules Dabas Fonda Lauku attīstības programmas vadītājs Ints Mednis. „Ir daudz dažādas metodes, kas lauksaimniecību var padarīt videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku, tās nav no jauna jāizdomā, tikai valstij, izstrādājot lauku attīstības politiku, jāstimulē to ieviešana kā lauksamniecības neatņemama sastāvdaļa, kas kalpotu visas sabiedrības interesēm,” turpina Mednis

„Es neesmu pret lauksaimniecību kā tādu – Latvijā ir daudz saimnieku, kas saimnieko atbildīgi, tomēr ir arī daļa, kas piecūko mūsu jūru, ezerus un upes, piedevām par to labi nopelnot. Tā nedrīkst turpināties,” dusmojas Dzintars.

Šobrīd petīciju parakstījuši teju 4000 iedzīvotāju, taču Dzintars ir pārliecināts, ka cilvēku, kuriem rūp Baltijas jūras liktenis, ir daudz vairāk. Petīciju iespējams parakstīt arī elektroniski Dzintara mājas lapā: www.pdf.lv/dzintars.

 

 

Pasaules Dabas Fonda darbību 2012. gadā atbalsta Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību projekta „Pilsoniskās sabiedrības padziļināta attīstīšana kvalitatīvai dalībai interešu aizstāvībā vides un dabas aizsardzības jomā” ietvaros. 92,07 % no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti „Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana” administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.