150 000 cilvēku pieprasa labāku ES zivsaimniecības likumu

Šodien Eiropas Parlamentā tika iesniegta WWF petīcija, kuru parakstījuši 150 000 cilvēku dažādās Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā. Petīcijā pieprasīts zvejai kļūt ilgtspējīgai un jūrām un okeāniem – veseliem.

Gadu desmitiem Eiropas zivsaimniecības ministri pieņēmuši nepareizus lēmumus, kā rezultātā Eiropas zivju krājumi ir samazinājušies un cietusi arī zivsaimniecības industrija. Pašlaik vairāk kā 60% no Eiropas zivju krājumiem ir izsmelti, samazinās arī darbavietas, ienākumi un peļņa.

Datums: nov 6, 2012

Gadu desmitiem Eiropas zivsaimniecības ministri pieņēmuši nepareizus lēmumus, kā rezultātā Eiropas zivju krājumi ir samazinājušies un cietusi arī zivsaimniecības industrija. Pašlaik vairāk kā 60% no Eiropas zivju krājumiem ir izsmelti, samazinās arī darbavietas, ienākumi un peļņa.

Šie 150 000 paraksti rāda, cik daudz cilvēku vēlas redzēt pārmaiņas tajā, kā zivju resursi Eiropā tiek apsaimniekoti. Atbildīgas valsts pārvaldes institūcijas nav labi darījuši savu darbu – šobrīd ir iespēja kļūdas labot Eiropas Parlamentam,” norāda Ingus Purgalis, Pasaules Dabas Fonda Jūras un saldūdens programmas vadītājs.

Pirmo reizi, kopš 1983. gadā izveidota Kopējā zivsaimniecības politika (KZP), Eiropas Parlamenta deputātiem ir patiesa iespēja mainīt 30 gadu laikā pieļautās kļūdas. Jaunpieņemtā sistēma nosaka līdzīgas iespējas lēmumu pieņemšanā kā Ministriem, tā Parlamentam. „Nav noslēpums, ka zivsaimniecības industrijas lobijs ir liels, kā rezultātā ministri, kas atbildīgi par zivsaimniecību, ir padevušies un jau ievērojami vājinājuši jaunveidojamās Kopējās zivsaimniecības politikas iespējas uzlabot zivju resursu stāvokli. Pastāv draudi, ka līdzīgu ceļu izvēlēsies iet arī parlamenta deputāti,” stāsta Purgalis.

Ulrike Rodusta, Eiropas Parlamenta deputāte un Zivsaimniecības komitejas locekle, Parlamenta vārdā  pieņemot parakstīto petīciju teica: „150 000 cilvēku, kas pieprasa ilgtspējīgu zvejniecību un veselākus okeānus, ir nozīmīga zīme, tam, ka cilvēki vēlas, lai viņu ievēlētie pārstāvji Eiropas Parlamentā cīnītos par reālu zvejniecības reformu.”

Pasaules Dabas Fonds aicina Eiropas Parlamentu veikt vērienīgas un drosmīgas Kopējās zivsaimniecības politikas reformas. Ja situācija turpinās attīstīties kā līdz šim, vēl lielākam riskam tiek pakļauti zvejnieki. Savukārt, ja zveja Eiropā būs ilgtspējīga, zivju resursi spēs atgūties, sektoram būs iespējams iegūt labāku peļņu un nodrošināt darbavietas.

Tāpat šodien plkst.11.35. Rīgā notiks Vides apakškomisijas sēde, kurā tiks sagatavots  likumprojekts „Grozījumi Zvejniecības likumā”, kurā priekšlikumus iesniedz arī Pasaules Dabas Fonds. Šis likums ir būtisks un nosaka to, cik ilgtspējīga būs zivsaimniecība Latvijā.

Petīcija aicināja deputātus:

 

  • -       Pārtraukt īstermiņa, „lejupejošu” zivju resursu apsaimniekošanas pieeju, tā vietā nodrošinot ilgtermiņa reģionālu zivsaimniecību pārvaldību, kā rezultātā atjaunotos jūras vide un zivju resursi;
  • -       Pārtraukt zivju resursu izšķērdēšanu, pieņemot noteikumus, kas liktu zvejniekiem ķert tikai to, kas ir nepieciešams tad, kad tas ir nepieciešams;
  • -       Pārtraukt pārzveju tāljūrās, attiecinot tos pašus noteikumus Eiropas zvejas flotēm citu valstu jūrās, kas ir spēkā Eiropas ūdeņos.

 

28. novembrī Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komiteja izlems un balsos par jūru ekosistēmu nākotni. Līdz tam ikviens var nosūtīt savu ziņu deputātiem: www.wwf.eu/stopbankrupting

Vairāk par PDF prasībām zivsaimniecības politikas maiņai.

 

Pasaules Dabas Fonda darbību 2012. gadā atbalsta Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību projekta „Pilsoniskās sabiedrības padziļināta attīstīšana kvalitatīvai dalībai interešu aizstāvībā vides un dabas aizsardzības jomā” ietvaros. 92,07 % no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti „Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana” administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu