Turpināsies legāla dziļūdens zivju pārzvejošana

Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome 29. novembrī panāca vienošanos un noteica dziļūdens zivju sugu zvejošanas iespējas ES kuģiem 2013. un 2014. gadam. Dziļjūru zivīm zvejas iespējas tiek noteiktas reizi divos gados, tāpēc lēmums ietekmēs zvejas apjomus nākamos divus gadus.
Datums: dec 3, 2012

Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome 29. novembrī panāca vienošanos un noteica dziļūdens zivju sugu zvejošanas iespējas ES kuģiem 2013. un 2014. gadam. Dziļjūru zivīm zvejas iespējas tiek noteiktas reizi divos gados, tāpēc lēmums ietekmēs zvejas apjomus nākamos divus gadus.

Pasaules Dabas Fonds izsaka nožēlu, ka Padome, pieņemot lēmumu, nav sekojusi Komisijas priekšlikumiem un zinātniskajām rekomendācijām. Piešķirtas dāsnas kvotas un lielāks kopējais atļautais nozvejas apjoms (TAC) arī tādām zivju sugām, par kurām pietrūkst pamatotas zinātniskās informācijas, kā, piemēram, strupdeguna garastes (Roundnose grenadier), pageles (red seabream), un beriksas (alfonsinus). Tāpat Pasaules Dabas Fonds ir norūpējies, ka, izņemot divus gadījumus, kopumā pieejamie dati par dziļūdens zivju sugām ir nepietiekami, lai zinātnieki spētu pilnībā noteikt pieejamos zivju resursus.

Palielinot kopējo atļauto nozveju (TAC) un kvotas un pārsniedzot Komisijas piedāvājumu un zinātniskās rekomendācijas, Padome ir nepatīkami pārsteigusi vairākas iesaistītās puses, jo vēl nesen notikušajā NEAFC (North-East Atlantic Fisheries Commission) sanāksmē Eiropas Savienība veiksmīgi uzstāja realizēt ambiciozu plānu problēmu risināšanā tāljūrās.

„Dažas dziļūdens sugas, kā, piemēram, Atlantijas lielgalvis (orange roughy) ir faktiski nozvejotas līdz iznīcībai. Mēs izsakām nožēlu, ka Padome nemācās no pagātnes kļūdām un nepakļaujas zinātniskajām rekomendācijām un Komisijas ieteikumiem, nosakot pārlieku lielas kvotas dziļūdens sugām,” norāda Pasaules Dabas Fonda jūras un saldūdens programmas vadītājs Ingus Purgalis.

Attēlā: Apdraudētais Atlantijas lielgalvis (© Richard Wilson, Rockhopper /WWF-Canon). Uzzini vairāk!

Tai pat laikā Pasaules Dabas Fonds atzinīgi vērtē padomes lēmumu saglabāt aizliegumu zvejot dziļūdens haizivis.

Šobrīd liela daļa dziļūdens sugu tiek pārzvejotas. Nesen veiktais pētījums „Dziļūdens zivju sugu ilgtspēja un Eiropas Kopējā zivsaimniecības politika” atklāj, ka vidēji Eiropas Savienības zvejas flote ķer līdz pat 3,5 reizes vairāk dziļūdens zivju kā atļauj kvotas. Dažos gadījumos – 10 un 28 reižu vairāk, nekā nosaka kvotas…

Dziļūdens sugām ir raksturīga lēna augšana; tās vēlu sasniedz dzimumgatavību. Tāpat dažas komerciālās dziļūdens zivju sugas pulcējas lielos baros ap zemūdens klintīm, lai barotos un nārstotu. Šie faktori padara dziļūdens sugas viegli pārzvejojamas un sugas var ātri iznīkt. Vislabākais risinājums, lai saglabātu veselas populācijas un zivju dzīves vidi, būtu pārvaldība, kas balstīta ekosistēmu pieejā.