Tīra Baltijas jūra = 550000 jaunas darba vietas

Atveseļojot Baltijas jūras ekosistēmu, līdz 2030. gadam būtu iespējams izveidot 550 000 jaunas darba vietas un palielināt reģiona pievienoto vērtību par 32 miljardiem eiro gadā, noskaidrots WWF pasūtītajā pētījumā, ko veikusi Boston Consulting Group.

Datums: sep 2, 2013

Atveseļojot Baltijas jūras ekosistēmu, līdz 2030. gadam būtu iespējams izveidot 550 000 jaunas darba vietas un palielināt reģiona pievienoto vērtību par 32 miljardiem eiro gadā, noskaidrots WWF pasūtītajā pētījumā, ko veikusi Boston Consulting Group.

Stratēģiski attīstīt Baltijas jūras reģionā ūdens videi draudzīgu tehnoloģiju centru (no angļu val. blue and green technology hub) – ir viena no galvenajām rekomendācijām, kas sniegta WWF pasūtītajā "Baltijas jūras biznesa plānā", lai uzlabotu Baltijas jūras reģiona konkurētspēju un veselību. Zilās un zaļās tehnoloģijas ir plašs risinājumu, produktu un servisu klāsts, kam tieši vai netieši ir saistība un pozitīva ietekme uz vidi – gan uz sauszemi, gan jūru.

Baltijas jūras stāvoklis ilgstoši ir ticis aplūkots tikai kā vides problēma, bet pētījumā uzsvērts, ka tas jāaplūko arī kā ekonomisks un sociāls aspekts. Ja netiks uzlabota Baltijas jūras situācija, tas ne vien vēl vairāk pasliktinās vides stāvokli jūrā, bet arī samazinās ekonomisko izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanas iespēju.

Baltijas jūra cieš no eitrofikācijas, jeb pārmērīgas ūdensaugu savairošanās, bīstamo vielu klātesamības ūdens vidē, kā arī pārzvejas, tomēr reģionam ir pietiekami labi priekšnoteikumi, lai šīs problēmas risinātu. Labs piemērs šai ziņā ir Singapūra, kas ar holistisku pieeju un investīcijām ūdens resursu pārvaldībā, ir attīstījusies par ūdens videi draudzīgu tehnoloģiju centru Āzijā.

Lielākā daļa biznesa sektora šobrīd uzskata, ka Baltijas jūras stāvokļa uzlabošana, nozīmētu jaunas izmaksas un aizliegumus. Ziņojumā norādīts, ka stāvokļa uzlabošana var būt arī biznesa iespēja. „Mēs ceram, ka šis pētījums mainīs uzņēmēju un biznesa līderu redzējumu,” norāda Fredriks Linds, Boston Consulting Group partneris un izpilddirektors.

Pētījumā uzsvērts, ka izmaksas un ieguvumi biznesa sektoros visā Baltijas jūras reģionā nedrīkst tikt analizēti atsevišķi, jo to savstarpējā atkarība ir liela. Nepieciešama ir integrēta pieeja. Viena sektora atstātā ietekme uz vidi var radīt lielu ietekmi uz cita sektora ekonomiskajiem rādītājiem un tādā veidā arī uz sabiedrību kopumā. Lai reģiona attīstība būtu vērsta pozitīvā virzienā, ir nepieciešama kopīga attīstības vīzija. Diskusijām ir jānotiek ārpus valstu vides ministrijām un tajās jāiesaista augstākās valsts amatpersonas, finanšu ministrijas, biznesa sektors, sociālie partneri un sabiedrība kopumā.

„Lēmumiem par Baltijas jūras nākotni ir jābūt holistiskiem, izvērtējot kas ir visizdevīgākais – gan no sociālekonomiskā, gan ekoloģiskā skatu punkta. Ceram, ka progress varētu tikt novērots jau nākamajā Baltijas jūras Ministru tikšanās laikā 3.oktobrī, Kopenhāgenā,” stāsta Hakans Virtens, WWF Zviedrija vadītājs un Baltijas Ekoreģiona programmas valdes priekšsēdētājs.

Piecas rekomendācijas, kas var gan palīdzēt uzlabot vides situāciju Baltijas jūrā, gan uzlabot biznesa iespējas:

1. Fokusēties uz galvenajām problēmām – eitrofikāciju, bīstamajām vielām un pārzveju;

2. Izmantot integrētu, starp-vadību un starpnozaru pieeju;

3. Noteikt stingrākas atbildības un īstenot pasākumus par kuriem jau panākta vienošanās nacionālos un/vai starpvalstu līmeņos;

4. Uzsākt komerciāla rakstura iniciatīvas, ciešāk sasaistot vides izmaksas un to cēloņus;

5. Veicināt investīcijas, lai izveidotu reģionu par ūdens videi draudzīgu tehnoloģiju centru.

 

Pētījums lejupielādei ir pieejams šeit.