Asās cīņās panākta vienošanās par HELCOM Baltijas jūras deklarāciju

Vakar, 3.oktobrī, HELCOM ministru līmeņa tikšanās laikā pēc ļoti grūtām un garām sarunām tomēr tika panākta vienošanās par Baltijas jūras deklarāciju. Galvenās domstarpības izvērtās par slāpekļa emisiju samazināšanu kuģiem (NECA) – un diemžēl iesaistītās puses nebija spējīgas vienoties par labāko iespējamo variantu.

Datums: okt 4, 2013

Vakar, 3.oktobrī, HELCOM ministru līmeņa tikšanās laikā pēc ļoti grūtām un garām sarunām tomēr tika panākta vienošanās par Baltijas jūras deklarāciju. Galvenās domstarpības izvērtās par slāpekļa emisiju samazināšanu kuģiem (NECA) – un diemžēl iesaistītās puses nebija spējīgas vienoties par labāko iespējamo variantu.

„Ir pilnīgi skaidrs, ka vides ministri daudzās no Baltijas jūras reģiona valstīm nespēj stāties pretī citu nozaru ministriem un sektoriem, lai aizstāvētu veiksmīgu reģiona attīstību, kas iespējama tikai atveseļojot jūras ekosistēmu,” norāda Ingus Purgalis, Pasaules Dabas Fonda Jūras programmas vadītājs.

„Ne tikai nevalstiskās organizācijas, bet arī dažas no valstīm, kas piedalījās HELCOM ministru līmeņa sanāksmē, bija neapmierinātas ar slikto sniegumu Baltijas jūras rīcības plāna izpildē. Šīs vājās ambīcijas sakārtot situāciju, ir rezultāts īstermiņa ekonomiskajām interesēm. Baltijas jūras vides atveseļošana tiek uzskatīta par nevajadzīgām izmaksām, nevis investīcijām reģiona ilgtspējīgā nākotnē. Sarunās netiek pietiekami uzsvērts fakts, ka ekoloģiski vesela Baltijas jūra ir ekonomisks stimuls reģionam,” norāda Ingus Purgalis, Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras programmas vadītājs Latvijā.

Nesen publiskotais Boston Consulting Group ziņojums „Baltijas jūras biznesa plāns”, ko pasūtījis WWF, parāda, ka uzlabojot jūras stāvokli līdz 2030.gadam reģions varētu iegūt 550 000 jaunu darba vietu un palielināt ikgadējo pievienoto vērtību par 32 miljardiem eiro.

„Viens no iemesliem, kāpēc progress ir tik niecīgs, ir pārāk mazā valstu, ministriju, dažādu valdības struktūrvienību, kā arī publiskā un privātā sektora sadarbība. Tas samazina iespēju ieviest aktivitātes par kurām valstis ir vienojušās,” norāda Ingus Purgalis. „Jā, Latvija ir izdarījusi vairākas labas lietas jūras stāvokļa uzlabošanai, cenšoties sakārtot ūdenssaimniecību, aizliedzot fosfātus veļas pulveros, bet tā ir tikai neliela daļa nepieciešamajām darbībām. Vājā un sabiedrībai nedraudzīgā lauksaimniecības politika, slikti kontrolētā ostu darbība, zivsaimniecības krīze, un absolūti neholistisks skatījums uz jūras resursu izmantošanu, ir būtiskākie nākotnes izaicinājumi Latvijai.”

„Kaut arī valstu vides ministri ir publiski izteikuši nodomu glābt Baltijas jūru, viņu pasivitāte un neizdarītie darbi runā skaļāk kā vārdi,” norāda Pasaules Dabas Fonda pārstāvji, „diemžēl redzams, ka uz HELCOM tikšanos ir devušies nepareizie ministri. Daudzos gadījumos vides ministriem nav ne mandāta, ne  politiskās varas, lai ieviestu pasākumus Baltijas jūras situācijas uzlabošanai.”

„Ja valdības nemainīs savu pieeju Baltijas jūras aizsardzībā, viss izstrādātais plāns izgāzīsies,” turpina Purgalis, „Baltijas jūras veselība nav tikai vides aizsardzības, bet arī ekonomisks un sociāls jautājums. Tādēļ rūpes būtu jāuzņemas ne tikai vides ministriem, bet arī ekonomikas, finanšu, lauksaimniecības, zivsaimniecības ministriem un citām atbildīgajām amatpersonām.”

HELCOM Ministru tikšanās notika Kopenhāgenā, Dānijā, un to apmeklēja arī Latvijas Vides ministrs Edmunds Sprūdžs.

 

 

Pasaules Dabas Fonda projektu, finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.