Baltijas jūrā novēroti cūkdelfīni

Baltijas jūras cūkdelfīnu populācija ir neliela un tā iekļauta apdraudēto sugu sarakstā. Tikko, pēc divus gadus ilgiem pētījumiem, ir iegūta pirmā cūkdelfīnu (Phocoena phocoena) izplatības karte Baltijas jūrā.

Datums: mar 10, 2014

Baltijas jūras cūkdelfīnu populācija ir neliela un tā iekļauta apdraudēto sugu sarakstā. Tikko, pēc divus gadus ilgiem pētījumiem, ir iegūta pirmā cūkdelfīnu (Phocoena phocoena) izplatības karte Baltijas jūrā.

Pētījuma laikā iegūtie dati parāda, ka cūkdelfīni ir sastopami lielākajā daļā Baltijas jūras centrālās daļas – jo īpaši Dānijas ūdeņos, gar Zviedrijas dienviddaļas krastiem, Vācijas kā arī Polijas ūdeņos. Pētījumā cūkdelfīni novēroti arī Dienvidkurzemes piekrastē.

Cūkdelfīni ir vieni no mazākajiem zobvaļiem. To ķermeņa garums ir 1,5-1,9 m un svars 50-70 kg. Mātītes izaug lielākas nekā tēviņi. Cūkdelfīni barojas galvenokārt ar reņģēm/siļķēm, brētliņām, nelielām mencām, kā arī dažādām uz grunts dzīvojošām zivju sugām, piemēram, jūrasgrunduļu dzimtas sugām. Cūkdelfīna uzvedība virs ūdens ir neuzkrītoša, tas virs ūdens neizlec, tikai uznirst, lai ieelpotu. Cūkdelfīniem ir jāieelpo aptuveni reizi desmit minūtēs; tie  iet bojā sapinoties zvejnieku tīkos.

Dati pētījuma SAMBAH laikā tika vākti no 2011. gada maijam līdz 2013. gada aprīlim. Tradicionāli cūkdelfīnu monitoringam bija pieejami dati, kas iegūti uzskaitē no kuģiem un lidmašīnām, bet šīs sugas gadījumā tie bija nepietiekoši. SAMBAH projekta laikā jūrā tika izvietoti īpaši uztvērēji, kas uztver delfīnu radītās skaņas, tādējādi iegūstot daudz precīzākus datus par sugas izplatību.

Projekta laikā iegūtie dati palīdzēs Baltijas jūras reģiona valstīm izstrādāt nacionālos ilgtermiņa rīcības plānus, kas ir ļoti nepieciešami, lai populāciju saglabātu. Nākamais projekta dalībnieku solis ir analizēt iegūtos datus, veidojot vēl precīzākas populāciju izplatības kartes, tostarp aplūkojot datus sezonāli, analizējot dzīvotnes, kas piemērotas cūkdelfīniem un izdalot vietas, kurās rodas pastiprinātas konfliktsituācijas (starsugas pastāvēšanu un saimnieciskajam aktivitātēm).  Iegūtā informācija noderēs plānojot jūras telpas izmantošanu nacionālā līmenī.

 

Vairāk informācijas par projektu SAMBAH pieejama www.sambah.org.

 

 

Pasaules Dabas Fondu (skat: šeit), finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.