Klusā okeāna zilo tunzivi apdraud pārāk lielā nozveja

Klusā okeāna zilo tunzivju ilgtermiņa pastāvēšanu var garantēt tikai tad, ja tiks sekots  rekomendācijām un uz pusi samazināts nozvejas limits, informē WWF. 21 valsts un Eiropas Savienības dalībvalstis, kas ir Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (IATTC) sanāksmes dalībnieces, nākamnedēļ tiksies Limā, Peru būs jāsaskaras ar mērījumiem, kas parāda, ka Klusā okeāna zilās tunzivs vaislu skaits ir samazinājies par vairāk kā 96%. Turklāt raizes pastiprina fakts, ka aptuveni 90% no nozvejotajām zivīm ir jaunās zivis, kas vēl nav vairojušās.

 

Klusā okeāna zilo tunzivju ilgtermiņa pastāvēšanu var garantēt tikai tad, ja tiks sekots zinātniskajām rekomendācijām un uz pusi samazināts nozvejas limits, informē WWF. 21 valsts un Eiropas Savienības dalībvalstis, kas ir Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (IATTC) sanāksmes dalībnieces, nākamnedēļ tiksies Limā, Peru būs jāsaskaras ar mērījumiem, kas parāda, ka Klusā okeāna zilās tunzivs vaislu skaits ir samazinājies par vairāk kā 96%. Turklāt raizes pastiprina fakts, ka aptuveni 90% no nozvejotajām zivīm ir jaunās zivis, kas vēl nav vairojušās.
Datums: jūl 12, 2014

Klusā okeāna zilo tunzivju ilgtermiņa pastāvēšanu var garantēt tikai tad, ja tiks sekots rekomendācijām un uz pusi samazināts nozvejas limits, informē WWF. 21 valsts un Eiropas Savienības dalībvalstis, kas ir Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (IATTC) sanāksmes dalībnieces, nākamnedēļ tiksies Limā, Peru būs jāsaskaras ar mērījumiem, kas parāda, ka Klusā okeāna zilās tunzivs vaislu skaits ir samazinājies par vairāk kā 96%. Turklāt raizes pastiprina fakts, ka aptuveni 90% no nozvejotajām zivīm ir jaunās zivis, kas vēl nav vairojušās.

„Pasākumi Klusā okeāna austrumu, rietumu un centrālajā daļā ir nepietiekami, lai saglabātu zilās tunzivs krājumus. Tikai stingrāki pasākumi un nozvejas samazināšana par 50%, lai aizsargāju jaunākās zivis, var nodrošināt populācijas dzīvotspēju," uzsvēra Pablo Guerreo, WWF pārstāvis.

Flotes jauda pārsniedz trešo daļu no rekomendētās

2012. gada jūnijā Amerikas Tropisko tunzivju komisija pirmo reiz noteica kvotas  tunzivju nozvejai Klusā okeāna austrumu daļā. Pagājušajā gadā IATTC tika pieņemts, ka tirdzniecības nozveja Klusā okeāna austrumu daļā nedrīkst pārsniegt 5000 tonnas 2014.gadā, jo tikai ievērojama kvotu samazināšana varētu atgriezt zilo tunzivju populāciju Klusajā okeāna.

"Limas sanāksmē delegātiem ir jāvienojas par nozvejas limitu, kas nepārsniedz 2750 tonnas, tas atbilst ISC ieteiktajam  nozvejas samazinājumam par 50%," saka Guerrero. WWF aicina IATTC steidzami samazināt plānotās kvotas. Pašreizējais līmenis prasīto pārsniedz vairāk nekā trīs reizes. Kā arī, IATTC vajadzētu pieņemt aizsardzības pasākumus, lai samazinātu zvejas izraisīto zīdaino haizivju mirstību, lai atjaunotu haizivju krājumus EPO, kā arī pilnībā aizliegtu spuru nogriešanu jūrā un pieprasītu, ka haizivis tiek izkrautas ar spurām. Citi pasākumi, kas varētu veidot tunzivju zveju ilgtspējīgāku, ietver: obligātos SJO (Starptautiskā Jūrniecības Organizācija) numurus visiem seineriem un āķu zvejas kuģiem, lielākiem par 20 m garumā, kas darbojas Konvencijas darbības zonā, lai uzraudzītu un kontrolētu esošo zvejas kapacitāti; sniegtu papildus informāciju par FADs (Fish Aggregated Devices) zvejas apriti  Komisijai, kā arī atzīmētu un identificētu šīs ierīces. Tunzivis zvejniecība ir viena no ienesīgākajām Klusā okeāna austrumu daļā. Tā balsta miljardu dolāru rūpniecību, kas nodrošina iztiku desmitiem tūkstošu cilvēku, un veicina ekonomisko izaugsmi un sociālo attīstību reģionā.

 

 

 

Pasaules Dabas Fondu (skat: šeit), finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.