Kuģu notekūdeņus Baltijas jūrā varēs legāli izgāzt vēl vairākus gadus

Starptautiskā Jūras organizācija (IMO) pieņēmusi lēmumu pagarināt laiku, kad stāsies spēkā aizliegums pasažieru kuģiem izgāzt notekūdeņus Baltijas jūrā. Šāds solis vēl vairāk attālina Baltijas jūras atveseļošanu un pasliktina jūras ekoloģisko stāvokli, norāda Pasaules Dabas Fonds.

Datums: jūl 21, 2011

Pagājušajā gadā IMO pieņēma pagaidu lēmumu aizliegt notekūdeņu izgāšanu Baltijas jūrā no 2013. gada jaunajiem kuģiem un no 2018. gada – visiem pasažieru kuģiem, ja ostās būs pieejams atbilstošs aprīkojums notekūdeņu savākšanai. Šāds lēmums tika pieņemts, ņemot vērā ekoloģisko situāciju Baltijas jūrā – kuģu notekūdeņi satur barības vielas, kas pastiprina Baltijas jūras eitrofikāciju jeb aizaugšanu, kā rezultātā veidojas mirušās zonas, iet bojā zivis un citas jūras dzīvības, cieš ekonomika. Diemžēl IMO galīgajā lēmumā pārskatīja iepriekš noteikto laiku un jaunajiem kuģiem aizliegums stāsies spēkā tikai no 2016. gada. Vēl jo vairāk – jaunais lēmums stāsies spēkā tikai tad, kad ostās būs pieejamas atbilstošas notekūdeņu savākšanas iekārtas.

Baltijas jūras reģions ir pievilcīgs tūrisma maršruts; to apmeklē aptuveni trīs miljoni kruīza kuģu pasažieri gadā. Šobrīd, kad kruīza sezona ir pašā plaukumā, uz kuģiem tiek saražots liels daudzums „pelēko” notekūdeņu – tualetes ūdeņi, dušas, virtuves ūdeņi, u.c. – bet iekārtas, kas šo daudzumu varētu kvalitatīvi un ātri uzņemt attīrīšanai, ir pieejamas tikai dažās Baltijas jūras reģiona valstu ostās. Rīgas osta nav starp tām.

Pasaules Dabas Fonds aicina Kruīza kuģu industriju un pilsētas, kas kuģus uzņem, kopīgi risināt notekūdeņu pieņemšanas problēmas, lai jau iespējami tuvākā nākotnē varētu izvairīties no notekūdeņu izgāšanas Baltijas jūrā.

„Gan kruīza kuģu kompānijām, gan Baltijas jūras reģiona valstīm un to ostu pārvaldēm ir pienākums rūpēties, lai šī absurdā situācija tiktu novērsta,”

norāda Pasaules Dabas Fonda Ūdens programmas vadītājs Ingus Purgalis.

Rīga šovasar plānojusi uzņemt aptuveni 60 000 kruīza pasažieru. Eiropas Kruīza padome (ECC) ir aprēķinājusi, ka vidēji pasažieris katrā ostā, kur piestāj kruīza kuģi, iztērē nedaudz vairāk kā 100 eiro[1]. „Šobrīd, gan kruīza kompānijas, gan pilsētas, kas nopelna, uzņemot kuģus, veicina Baltijas jūras eitrofikāciju – problēmu, kas negatīvi iespaido dabu un kuras rezultātā tūristi Baltijas jūras reģionu varētu apmeklēt arvien retāk, ” skaidro Purgalis. „Ņemot vērā ienākumu apmērus, ostām un pilsētām būtu pienākums situāciju risināt, lai jūra vairs nebūtu izgāztuve pārmērīgam barības vielu daudzumam, baktērijām, vīrusiem un citiem patogēniem.”

 

Daži fakti  

  • Pēdējo 10 gadu laikā kruīza kuģu pasažieru skaits Baltijas jūras reģionā ir trīskāršojies un šobrīd pārsniedz 3 miljonus. Katru gadu Baltijas jūrā iebrauc vairāk nekā 350 kruīzu kuģi, kas piestāj ostās vairāk kā 2100 reizes. Notekūdeņi, kas rodas uz kruīzu kuģiem, satur aptuveni 365 tonnas slāpekļa un 119 tonnas fosfora. Lielākā daļa šo vielu vēl joprojām tiek iepludinātas jūrā. Fosfātiem un nitrātiem nonākot jūrā, tiek veicināta eitrofikācija un aļģu ziedēšana, kas apdraud gan jūras ekosistēmu, gan citus ar jūru saistītos sektorus, kā tūrismu un zvejniecību. Kuģu notekūdeņi satur ne tikai pārmērīgi daudz barības vielu un smagos metālus, bet arī baktērijas, vīrusus un citus patogēnus.

 

  • Eiropas Kruīzu kuģu padome (ECC), kas pārstāv Eiropā darbojošos, lielākos kruīzu uzņēmumus, 2009.gada maijā apņēmās pārtraukt pasažierkuģu notekūdeņu novadīšanu Baltijas jūrā brīdī, „kad tiks veikti nepieciešamie priekšnosacījumi”. Pie šādiem priekšnosacījumiem pieder „piemērotu ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu uzstādīšana un kuģu apkalpošana bez īpašām piemaksām”. Pagaidām šādas iekārtas pieejamas tikai dažās no ostām Baltijas jūrā t.sk. Stokholmā un Helsinkos.

 

  • Lielākā daļa Baltijas jūrā kursējošo prāmju ir brīvprātīgi apņēmušies cīnīties ar eitrofikāciju un notekūdeņus jūrā neiepludina.

 

Uzzini vairāk par Pasaules Dabas Fonda darbu Baltijas jūras aizsardzībai!

 

 


[1] Contribution of Cruise Tourism to the Economics of Europe, G.P. Wild (International) Limited, 2008