Uguns mežā

„Cilvēku vairākumam ir grūti pieņemt, ka uguns varētu būt dabisks, pat ļoti vēlams ekosistēmas traucētājs daudzos veģetācijas tipos. To var saprast, jo ugunsgrēks saistās ar iznīcināšanu, gluži emocionāli- ar, visplašākajā nozīmē, vērtīgas mantības bojāeju.

Diemžēl tas, ka zemapziņa pretojas atzīt šo īstenību, neko nemaina ekoloģiski evolucionārajā skalā: veģetācijas ietekmēšanā ugunij daudzviet ir galvenā nozīme...

Datums: aug 6, 2014

Uguns un veģetācija

„Cilvēku vairākumam ir grūti pieņemt, ka uguns varētu būt dabisks, pat ļoti vēlams ekosistēmas traucētājs daudzos veģetācijas tipos. To var saprast, jo ugunsgrēks saistās ar iznīcināšanu, gluži emocionāli- ar, visplašākajā nozīmē, vērtīgas mantības bojāeju.

Diemžēl tas, ka zemapziņa pretojas atzīt šo īstenību, neko nemaina ekoloģiski evolucionārajā skalā: veģetācijas ietekmēšanā ugunij daudzviet ir galvenā nozīme. Šī nozīme ugunij ir piederējusi jau tūkstošiem gadu pirms tam, kad cilvēks tajā sāka saskatīt savas pastāvēšanas sāncensi.

Vēl šobrīd pasaulē ir ekosistēmas, kurās, sausajai masai pārsniedzot kritisko līmeni, veģetācija, neprasot nevienam atļauju, deg pirmā negaisa laikā; to nav iespējams novērst. Ir arī tādas ekosistēmas, kas, nedegušas 45-60 gadu, pašas iet bojā(!), jo vienīgi uguns spēj tās atjaunot. Šīs patiesības nebūt nav zinātniskā fantastika.

Protams, ne tikai saimniecisku apsvērumu dēļ šobrīd nav reāli aicināt atgriezties pie degošu mežu atstāšanas savā vaļā. Ir jārēķinās, ka sabiedrība, attīstoties noteiktā dzīves telpā, prasa arī šīs telpas saprātīgu pakārtošanu, izvācot no tās sev bīstamus priekšmetus. Uguns ir viens no šiem priekšmetiem.

Atkāpes pamatuzdevums gan ir cits: apzināties, ka ugunij meža evolūcijā ir sava nozīme un ka, to svītrojot, ir jārod citi paņēmieni uguns ietekmes aizvietošanai, ja vēlas nepārraut kādu svarīgu dabisku procesu sausieņu mežā.”

Normunds Priedītis, Pasaules Dabas Fonda grāmatā „Latvijas mežu vēsture

 

 

Kontrolētās dedzināšanas prakse pasaulē

Kontrolētā dedzināšana ir vispār pieņemta meža atjaunošanas prakse visā pasaulē, daudzviet tā sakņojas senās tradīcijās. Neseni pētījumi rāda, ka ugunsgrēks var būt kā adrenalīna šāviņš, kas stimulē bioloģisko daudzveidību. Daudzi kontrolētās dedzināšanas izmantošanu Austrālijā un ASV saista ar tur tik izplatītajiem meža ugunsgrēkiem, taču Austrālijas dabas parkos kontrolēto dedzināšanu izmanto ne vien ugunsgrēku skaita samazināšanai, bet arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. To lieliski var redzēt Austrālijas un ASV konstruktīvi un pamatoti izstrādātajos kontrolētās dedzināšanas plānos, kā arī zinātniskajos rakstos par biotopu daudzveidību, kas veidojas uguns ietekmē. Plaši pieejamā informācija, pētījumi, plāni un prakse visā pasaulē nerada nekādas šaubas par kontrolētās dedzināšanas, kā dabas atjaunošanas pasākuma lietderību un nepieciešamību.

Arī Eiropa nav izņēmums. Ziemeļeiropas valstīs, piemēram, Zviedrijā un Somijā, kontrolētā dedzināšana ir iekļauta kā biotopu apsaimniekošanas prakse, kā mežu sertifikācijas sistēmā, tā arī dabas aizsargājamo teritoriju uzturēšanai.

Kontrolētā dedzināšana, ar mērķi saglabāt biotopu, uzturēt un restaurēt mežu, tiek izmantota arī Vācijā, Zviedrijā, Spānijā un Portugālē. Turklāt, kontrolētā dedzināšana kā kurss tiek piedāvāts atsevišķās Spānijas un Portugāles augstskolās.​

 

Pasaules Dabas Fonda pieredze

Jau 1995. gadā Pasaules Dabas Fonds un Valsts meža dienests vienojās par nenoplicinošas mežsaimniecības demonstrējumu projekta teritorijas izveidi Mežolē, Smiltenes apkārtnē un meža ekosistēmas saudzējošas apsaimniekošanas metožu popularizēšanu meža darbinieku un meža īpašnieku vidū. Projekta mērķis bija demonstrējot videi draudzīgu, sociāli taisnīgu un ekonomiski dzīvotspējīgu mežsaimniecību, veicināt ilgtspējīgas mežsaimniecības pakāpenisku attīstību Latvijā. Blakus ekoloģiskajiem un sociālajiem mērķiem, toreiz tika definētas arī mežsaimniecības ekonomiskas intereses - koksnes resursu nodrošinājums un nepārtrauktība, iespējami efektīvāka un racionālāka meža un uzņēmumu resursu izmantošana.

Projekta īstenošanas periodā tika veikta ekoloģiskā inventarizācija, uzsākta ainavu ekoloģiskā plānošana, veikta dažādu ciršu īstenošana, saglabājot dabas daudzveidībai nepieciešamas struktūras un vietas u.c. pasākumi. Saskaņā ar projektā plānoto, 1998.gada septembrī pēc krājas kopšanas cirtes tika veikta kontrolētā dedzināšana vidēja vecuma (50-60 gadi) priežu audzē mētrājā, lānā. Abās pusēs vidēja vecuma audzei bija vecs priežu mežs ar 200 gadīgām un vecākām priedēm. Kontrolētās dedzināšanas mērķis bija attīstīt diskusiju un veidot izpratni meža darbinieku vidū par uguns lomu meža ekosistēmā, ainavekoloģijas pamatprincipiem ainavas un vietas līmeņos. Krājas kopšanas cirte iepriekš bija veikta izcērtot visas egles un daļēji bērzus. Kontrolētās dedzināšanas platība bija aptuveni 0,5ha un dedzināšanas pasākumā piedalījās 2 ugunsdzēsēju ekipāžas un pirms tam apkārt dedzināšanas vietai tika veikta mineralizēto joslu izveide.

Pēc krājas kopšanas cirtes zari tika saglabāti izklaidus, taču 1998.gada septembris bija nokrišņiem bagāts un kontrolētās dedzināšanas rezultātā tika nodrošināta kopumā relatīvi vājas intensitātes skrejuguns. Dedzināšanas pasākums noticis pirms 16 gadiem un gandrīz katru gadu šo teritoriju apmeklē meža ekoloģijas speciālisti, taču plašāki zinātniskie pētījumi, par kuriem būtu informēts Pasaules Dabas Fonds, vietā nav veikti. Dabas attīstība dedzinātajā vietā nav traucēta, mežs saglabājas dzīvotspējīgs.