ES valstis nespēj apturēt nelikumīgu kokmateriālu tirdzniecību

Vairāk nekā gadu pēc tam, kad spēkā stājies ES likums par kokmateriālu tirdzniecības pārvaldi, un vienu nedēļu pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) publicēja dziļi satraucošos rezultātus par likumu izpildi valstīs, WWF veiktā aptauja apstiprina, ka vēl joprojām vairākas ES valstis nespēj apturēt nelegālās koksnes ievešanu ES tirgū.

Datums: aug 8, 2014

Vairāk nekā gadu pēc tam, kad spēkā stājies ES likums par kokmateriālu tirdzniecības pārvaldi, un vienu nedēļu pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) publicēja dziļi satraucošos rezultātus par likumu izpildi valstīs, WWF veiktā aptauja apstiprina, ka vēl joprojām vairākas ES valstis nespēj apturēt nelegālās koksnes ievešanu ES tirgū.

WWF ES barometrs (www.wwf.org.uk/barometer), kas veikts 2014.gada pirmajā pusē liecina, ka tikai 11 ES valstis līdz šim pieņēmušas tiesību aktus un procedūras, kas uzskatāmas par pietiekoši stabilām, lai kontrolētu nelegālo koksni, koksnes izstrādājumus un noteiktu pietiekami augstus sodus tiem, kas likumus pārkāpj. Šīs valstis ir Beļģija, Kipra, Dānija, Igaunija, Somija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Slovēnija un Apvienotā Karaliste.

Visas pārējās 17 valstis vai nu nav pielāgojušas savas valsts tiesību aktus Eiropas tiesību aktiem, vai ir pieņemti tiesību akti, kuros ir zemas sankcijas, vai disfunkcionālas prokuratūras sistēmas, kas tiek uzskatītas par šķēršļiem efektīvai likumu īstenošanai.

WWF mudina Eiropas Komisiju izmantot apsekojumu rezultātus un izdarīt lielāku spiedienu uz valstu valdībām, kā arī celt prasību tiesā pret valstīm, kas neatbilst prasībām.

Nelikumīga mežistrāde atstāj postošu vides, sociālo un ekonomisko ietekmi uz dažiem no pasaules senākajiem mežiem un cilvēkiem, kuri paļaujas uz tiem; šis prettiesiskums ietekmē arī Eiropas uzņēmumus un patērētājus, kas ievēro likumus. Tas veido 30% no pasaules kokmateriālu tirdzniecības un veido vairāk nekā 50% no tropu mežu izciršanas Centrālāfrikā, Amazonē un Dienvidaustrumu Āzijā. Nelegālās mežu izciršanas rezultātā zaudētie ieņēmumi lēsti ap 7 miljardiem eiro gadā, zaudējumi skar likumīgos uzņēmējus lokāli un Eiropā, izraisot mežu izciršanu, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, palielinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī apdraud iztikas līdzekļus vietējām kopienām.

Anke Šulmeistere, WWF Meža politikas speciāliste skaidro:

„Pasaules Banka lēš, ka ik divas sekundes meža platība futbola laukuma lielumā tiek nelegāli nolīdzināta un izcirsta visā pasaulē. Ir nepatīkami redzēt, ka par spīti tam, ka ES pilnībā apzinās nelikumīgās mežistrādes ietekmi un tās atbildību uz šādas kriminālas darbības veicināšanu, ES valstis joprojām pieļauj to, ka tonnām nelikumīgi iegūtas koksnes un tās izstrādājumu ceļo pāri robežām. Mums nepieciešams nodrošināt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, aizsargājot vietējo vidi un kopienas, kā arī nodrošinot, ka Eiropas tirgus netiek traucēts un bojāts ar nelegāli zemas cenas produktiem.”

Kopš 2004.gada WWF sagatavo Barometru par nelikumīgu mežizstrādi un tirdzniecību, kā līdzekli vērtējot kā ES valstu valdības 'izpilda savas saistības saskaņā ar FLEGT (Meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības) rīcības plānu, kas saskaņots 2003.gadā.

 

 

Pasaules Dabas Fondu (skat: šeit), finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.