Par uguns pielietošanu dabas aizsardzībā – atklāta zinātnieku vēstule

Pēdējā mēneša laikā Latvijas plašsaziņas līdzekļos ievērojama uzmanība pievērsta plānotajiem kontrolētās dedzināšanas pasākumiem Gaujas Nacionālajā parkā (GNP). Šī ziņa ir rosinājusi nonākt atklātībā dažādiem viedokļiem. Tostarp dzirdami apgalvojumi par pasākuma bezjēdzību, tā iznīcinošo dabu u.tml. Mēs esam pārliecināti, ka mūsu valstī lēmumiem par ikvienas darbības pieļaušanu vai nepieļaušanu jābūt balstītiem uz zināšanām un pilnīgu izpratni par izvēles sekām…

Datums: aug 26, 2014

Pēdējā mēneša laikā Latvijas plašsaziņas līdzekļos ievērojama uzmanība pievērsta plānotajiem kontrolētās dedzināšanas pasākumiem Gaujas Nacionālajā parkā (GNP). Šī ziņa ir rosinājusi nonākt atklātībā dažādiem viedokļiem. Tostarp dzirdami apgalvojumi par pasākuma bezjēdzību, tā iznīcinošo dabu u.tml. Mēs esam pārliecināti, ka mūsu valstī lēmumiem par ikvienas darbības pieļaušanu vai nepieļaušanu jābūt balstītiem uz zināšanām un pilnīgu izpratni par izvēles sekām…

Tā kā mūsu ikdienas darbs ir saistīts ar aktuālo zinātnisko informāciju dabas aizsardzības jomā gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, mums ir zināms, ka starptautiski atzītu zinātnisko pētījumu publikācijās un praktisko piemēru izvērtējumos ir pierādīts, ka atbilstošos apstākļos kontrolēta dedzināšana palielina Ziemeļu skujkoku mežu bioloģisko daudzveidību, tuvinot šos mežus to dabiskajam stāvoklim. Īpaši nozīmīgs šāds mērķis ir aizsargājamo dabas teritoriju atbilstošajās zonās. Kontrolētā dedzināšana ir vispārzināma prakse meža apsaimniekošanā, it sevišķi dabas aizsardzībā. Vairākos gadījumos tai nav citu pilnvērtīgu alternatīvu. Šī prakse ir pamatoti attiecināma uz visu dabas reģionu, kurā iekļaujas arī Latvija.

Kontrolēta dedzināšana dabas aizsardzības nolūkos vienmēr ir ļoti rūpīgi uzraudzīts process no ugunsdrošības viedokļa un ar to tā atšķiras no nekontrolētiem un bezmērķīgiem kūlas ugunsgrēkiem. Visbiežāk tiek plānots nodedzināt tikai zemsedzi, paaugu un pameža stāvu.

Cilvēka saimnieciskā darbība turpina samazināt bioloģisko daudzveidību, un ir pamats domāt, ka šis process turpināsies, ja vien netiks veikts liels ieguldījums biotopu atjaunošanā, pirmkārt, aizsargājamās teritorijās. Vēlamies atgādināt, ka dažādu politisko, plānošanas un normatīvo dokumentu veidā Latvija ir sevi pieteikusi kā nopietnu dalībnieku globālā procesā, kura izaicinājums ir apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

Mūsdienu pasaulē dabas aizsardzība vairs nav tikai retas sugas ierakstīšana Sarkanajā grāmatā un skaista nosaukuma piešķiršana kādām dabas teritorijām. Mēs aicinām politisko un administratīvo lēmumu pieņēmējus ļaut notikt mērķtiecīgai un jēgpilnai dabas aizsardzības rīcībai. Viens no daudziem nepieciešamiem pasākumiem ir arī kontrolētas dedzināšanas pielietošana. Detalizētāks mūsu viedokļa pamatojums un avoti ar aktuālāko zinātnisko pētījumu atziņām doti pievienotajā anotācijā „Kontrolētās dedzināšanas nozīme un tās izmantošanas pieredze”.

 

Vēstuli un Anotāciju izlasījuši un atbalstu tajā paustajam apstiprina 35 vadošie Latvijas zinātnieki.