Alpu upes nespēs pielāgoties klimata izmaiņām

Saskaņā ar tikko publicēto Pasaules Dabas Fonda ziņojumu, tikai vienā no desmit Alpu upēm ir pietiekami augsti kvalitātes rādītāji, lai uzturētu ūdens apgādi un spētu tikt galā ar klimata pārmaiņu ietekmi. WWF publikācija par stāvokli Alpu upēs ir pirmais visaptverošais pētījums par šo tēmu.

Datums: okt 27, 2014

Pasaules Dabas Fonda pētījums „Sargā alpu upes” (Save the Alpine rivers) atklāj, ka tikai 340 kilometri no apjomīgās Alpu ūdens sistēmas ir ekoloģiski neskarti, salīdzinot ar 2300 kilometriem, kuri ir stipri pārveidoti.

“Ekosistēmu pakalpojumus, tostarp saldūdeni un aizsardzību pret plūdiem, nodrošina veselīgas upes, strauti, mitrzemes un palienes,” uzsver WWF Eiropas Alpu saldūdens programmas vadītājs Kristofs Litšauers. “Upju sistēmas darbība ir būtiska cilvēku labklājībai. Svarīgi ir ne tikai upju pamatpakalpojumi, piemēram, tīrs ūdens, bet jāpievērš uzmanība arī tam, ka dabīgas upes ir kā drošības garantija pret klimata pārmaiņām.”

Alpu augstās kalnu grēdas funkcionē kā ūdenstorņi 14 miljoniem cilvēku no astoņām valstīm. Upes, kas tek pa šiem kalniem, nodrošina ūdeni sadzīvei un lauksaimniecībai, pārtikai, zivsaimniecībai, enerģētikai, darbam un atpūtai.

Pētījumā, kas veikts sadarbībā ar Vīnes Universitātes Dabas resursu un dabaszinātņu programmu, novērtēts upju pašreizējais statuss 57000 kilometru garumā un konstatēts, ka 89 no 100 Alpu upēm ir būtiski pārveidotas. Tikai 11 procentiem no upēm ir pirmatnējs stāvoklis, pārējās ir tikušas novirzītas, grozītas vai ietekmētas, veidojot hidroelektroenerģijas aizsprostus.

Ziņojumā,  kā drauds kalnu upēm, tika identificētas arī klimata pārmaiņas. Tas sasaucas ar cita pētījuma rezultātiem, kurā konstatēts, ka temperatūras pieaugums Alpos ir daudz augstāks nekā citos pasaules reģionos. Alpos temperatūra ir pieaugusi par 2° C pēdējo 200 gadu laikā, kas ir krietni virs vidējās globālās temperatūras pieauguma par 0,85° C.

Pēdējos gados, pēc  postošiem  plūdiem Eiropā, kuri izraisījuši arī ekonomiskus zaudējumus, Pasaules Dabas Fonds uzsver nepieciešamību stiprināt ūdens ekosistēmu noturību un aicina valdības sagatavot rīcības plānu, lai aizsargātu un atjaunotu šīs upes.

„Arvien  vairāk mūs piemeklē negaidīti laika apstākļi, tāpēc ir jāaizsargā un jāstiprina mūsu „zaļā infrastruktūra” t.sk. upes un mitrājus. Vide mainās un mums ir jāreaģē," sacīja Litšauers.

Neskatoties uz to, ka pasaulē Alpi ir viena no visblīvāk apdzīvotajām kalnu ekosistēmām, tie satur neskartas savvaļas vietas, kas ir svarīgas bioloģiskajai daudzveidībai. Pasaules Dabas Fonda pētījums konstatē tās teritorijas, kurās nedrīkst būvēt hidroelektrostacijas un uzsver to upju posmus, kuriem nākotnē būtu jāveic atjaunošanas darbi.

 

Lejupielādē pētījumu: “Sargā Alpu upes” (Save the Alpine Rivers)

 

 

 

Pasaules Dabas Fondu (skat: šeit), finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts.