Kruīza kuģi nevēlas pārtraukt notekūdeņu izgāšanu Baltijas jūrā

WWF publicējis sarakstu ar kruīza un pasažieru kuģu operatoriem, kuri ir izteikuši vēlmi pārtraukt notekūdeņu izgāšanu Baltijas jūrā. Neskatoties uz pozitīvajām atsauksmēm no daudziem kuģu operatoriem, tikai viens kruīza kuģis ir piekritis pārtraukt Baltijas jūras piesārņošanu.
Datums: mai 18, 2015

WWF publicējis sarakstu ar kruīza un pasažieru kuģu operatoriem, kuri ir izteikuši vēlmi pārtraukt notekūdeņu izgāšanu Baltijas jūrā. Neskatoties uz pozitīvajām atsauksmēm no daudziem kuģu operatoriem, tikai viens kruīza kuģis ir piekritis pārtraukt Baltijas jūras piesārņošanu.

Sazinoties ar 50 pasažieru kuģu operatoriem Baltijas jūras reģionā, tiem tika uzdots jautājums “Vai jūs varat apstiprināt, ka pasažieru kuģi, kurus jūs pārvaldāt, neizgāž neattīrītus notekūdeņus Baltijas jūrā un tie tiek atbilstoši attīrīti uz kuģa vai tiek nodrošināta to attīrīšana ostā”? Atsevišķas kruīzu kompānijas pašas sniedza atbildi uz šo jautājumu, bet lielākā daļa atbildēja ar tirdzniecības organizācijas Kruīza līniju starptautiskā asociācija (Cruise Lines International Association- CLIA) starpniecību, sakot, ka kompānijas nav gatavas šādām saistībām. Savukārt starp 21 starptautiskajiem laineriem, ar kuriem sazinājās WWF, vienpadsmit operatori apstiprināja, ka viņi jau šobrīd notekūdeņus nodod ostā atbilstošai apstrādei.

Starptautiskā Jūras organizācija (IMO) 2010.gadā pieņēma  lēmumu aizliegt izgāzt notekūdeņus no kruīza un pasažieru kuģiem Baltijas jūrā. Šo prasību kuģiem jāsāk ievērot tiklīdz ostās ir atbilstošas notekūdeņu pieņemšanas iekārtas.  Šobrīd visās Baltijas jūras valstīs, izņemot Krieviju,  šādas iekārtas ir pieejamas, kā to norāda ziņojumi Starptautiskajai Jūras organizācijai. Baltijas jūras krastos esošās valstis, izņemot Krieviju, ir arī ieteikušas termiņu, kad šim aizliegumam ir jāstājas spēkā. Kruīzu industrija šo lēmumu kritizē un nepiekrīt, ka jautājums būtu šādi risināms. Kruīza kuģu industrija ir apvienojusi spēkus Kruīza līniju starptautiskajā asociācijā un plāno iebilst Baltijas jūras valstu nostājai, jautājumu izceļot IMO sapulces laikā.

Kruīza līniju starptautiskās asociācijas pretošanās aizliegumam izgāzt notekūdeņus Baltijas jūrā parāda gan vadības, gan korporatīvās atbildības trūkumu kruīza kompānijās. Nepiekrītot striktāk regulētai darba kārtībai, kruīza industrija neļauj risināt šo problēmu, neskatoties uz to, ka iedzīvotāji un valdības vēlas uzlabot vides situāciju Baltijas reģionā. “Balstoties uz WWF veiktā pārskata datiem, no 200 kruīza pasažieriem, kas apciemoja Helsinkus 10.maijā, 93% atbildēja, ka viņi labprātāk izvēlētos ceļot ar kruīza kompāniju, kura neizgāztu notekūdeņus Baltijas jūrā. Tagad, ar  sastādītā saraksta palīdzību, viņi var izdarīt izvēli, balstoties uz šo informāciju”, saka Pauli Merriman, WWF Baltijas Ekoreģiona programmas direktore.

Baltijas jūrā katru vasaru iebrauc aptuveni 80 dažādi kruīza kuģi, kurus apkalpo 40 dažādas kruīza kompānijas, veicot vairāk kā 2000 piestāšanas reizes Baltijas jūras ostās. Liels skaits no šiem kuģiem joprojām legāli izgāž notekūdeņus Baltijas jūrā, neskatoties uz faktu, ka lielākajā daļā jūras ostu ir iekārtotas atbilstošas iekārtas atkritumu savākšanai; tās var nodrošināt apkalpošanu lielākajai daļai notekūdeņu, kas tiek savākti uz kruīza kuģa. Mazākām ostām ir mazāks notekūdeņu pieņemšanas  ātrums, bet arī tās var pieņemt neattīrītus notekūdeņus. Tad, kad atkritumi ir nonākuši uz sauszemes, tie tiek attīrīti vietējās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Dažiem no šiem kuģiem ir iespēja notekūdeņus attīrīt pirms to izmešanas jūrā, taču  lielākā daļa no šiem procesiem pietiekami efektīvi nesamazina barības vielas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem (vismaz 70% slāpekļa un 80% fosfora samazināšanās), veicinot Baltijas jūras eitrofikācijas procesu.

“Kruīza industrija peļņu gūst no tūrisma reģionā, tajā pat laikā, piesārņojot jūras ūdeni, tā piedalās jūras eitrofikācijas procesa veicināšanā, kas negatīvi ietekmē to pašu daba, kas piesaista viesus,” uzsver Ingus Purgalis, Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītājs. “Tagad, kad pastāv atbilstošas iekārtas ar atbilstošu kapacitāti, vairs nav attaisnojumu turpmākai jūras piesārņošanu ar atkritumiem. Šī ir pilnīgi nevajadzīga problēma, kura var tikt un kurai jābūt atrisinātai”.

Lai iepazītos ar kruīza un laineru operatoru sarakstu, kas izgāž notekūdeņus jūrā, kā arī tām kompānijām, kas vēl nav sniegušas informāciju, ejiet uz http://wwf.panda.org/sewagefreebaltic

WWF turpinās papildināt šo sarakstu un nodrošinās, lai tas ir pieejams apskatei arī interneta vidē. Mēs aicinām papildināt to kruīzu un laineru operatoru skaitu, kuri vēlas apliecināt savu atbildību un risināt šo problēmu, pārstājot izgāzt notekūdeņus Baltijas jūrā.

 

 

Pasaules Dabas Fonda darbu vides interešu aizstāvībā un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts. Uzzini vairāk!