Jānis Dūklavs uzņem Jūras rozi un demonstrē atbalstu jaunu zvejas regulu pieņemšanai

Šodien Jūras roze – dziļjūras zivs talismans, kurš ceļo pa Eiropas Savienības (ES) Prezidentūras valstīm un informē par Dziļjūras saglabāšanas koalīcijas kampaņu – tikās ar Zemkopības ministru Jāni Dūklavu un Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktoru Normundu Riekstiņu, lai aicinātu turpināt uzsākto darbu, atbalstot sarunas par jaunām ES regulām, kas uzlabotu dziļjūras zvejas pārvaldību un aizsargātu vērtīgo dziļjūras ekosistēmu.

Datums: mai 19, 2015

Šodien Pasaules Dabas Fonda pārstāvji un Jūras roze – dziļjūras zivs talismans, kurš ceļo pa Eiropas Savienības (ES) Prezidentūras valstīm un informē par Dziļjūras saglabāšanas koalīcijas (Deep Sea Conservation Coalition) kampaņu – tikās ar Zemkopības ministru Jāni Dūklavu un Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktoru Normundu Riekstiņu, lai aicinātu turpināt uzsākto darbu, atbalstot sarunas par jaunām ES regulām, kas uzlabotu dziļjūras zvejas pārvaldību un aizsargātu vērtīgo dziļjūras ekosistēmu.

Lai pievērstu uzmanību jaunu regulu nepieciešamībai, kas apstādinātu Eiropas Savienības okeānu dziļūdens ekosistēmu iznīcināšanu, Jūras roze, kas ir populāra dziļjūras zivs – apaļdeguna grenadieris –, aizvadītajās nedēļās apceļoja dažādas Rīgas vietas, informējot par savām aktivitātēm Pasaules Dabas Fonda sociālajos tīklos. Tāpat kā lielākā daļa dziļjūras sugu, apaļdeguna grenadieris attīstās lēni, tam ir garāks reproduktīvais cikls un tas var dzīvot līdz 80 gadu vecumam – tādejādi šī suga ir īpaši neaizsargāta, ja tiek izmantotas nesamērīgas zvejniecības metodes.

Lielākā daļa dziļjūras sugu Ziemeļaustrumu Atlantijas reģionā tiek noķertas ar dziļjūras traļiem. Šie traļi aiz sevis velk lielus, smagus tīklus, kas virzās tieši pār grunti, tādejādi nopostot visu, kas ir to ceļā, ieskaitot koraļļus un sūkļus, kuri ir auguši un attīstījušies tūkstošiem gadu. Šīs zvejas metodes nodara milzīgus postījumus trauslajām dziļjūras ekosistēmām un nereti tiek praktizētas, lai nozvejotu tikai dažas tirgū pieprasītas zivju sugas, tādejādi negatīvi ietekmējot daudzus citus dziļjūras iemītniekus.

"Ir skaidri un nepārprotami pierādījumi, ka dziļjūras ekosistēmām nepieciešama steidzama aizsardzība no destruktīvs dziļjūras zvejas ietekmes. Mēs novērtējam progresu, ko Latvija, šī brīža prezidējošā valsts ES, ir veicinājusi sarunās par jaunām regulām, kā arī aicinām Zemkopības ministru Jāni Dūklavu turpināt virzīt šo jautājumu ES dienaskārtībā,” stāsta Ingus Purgalis, Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītājs. “Eiropa nedrīkst pieļaut, ka tiek turpināta zvejniecības prakse, kas iznīcina unikālo un seno dziļjūras ekosistēmu, tieši tādēļ ir nepieciešamas jaunas regulas, kas pieprasītu ilgtspējīgu saimniekošanu un rūpētos par milzīgajām, neaizsargātajām dziļūdens ekosistēmām.  Tāpat jāuzsver, ka jaunās regulas būtu nozīmīgs sasniegums jūras vides aizsardzībā, kas paliktu kā mantojums no Latvijas prezidentūras laika ”.

“Mēs apzināmies dziļjūras okeāna nozīmi, kā arī novērtējam darbu, kas ieguldīts kampaņās, domājot par to aizsardzību,” teica ministrs Jānis Dūklavs, “ tāpat atzinīgi vērtēju progresu, kas jau sasniegts Latvijas prezidentūras laikā un apņemos ar kolēģiem meklēt risinājumus šīs problēmas risināšanai”.

DSCC ieteikumi jaunajām regulām:

-          Pieprasīt ietekmes uz vidi  novērtējumus visām dziļjūras zvejas praksēm;

-          Nodrošināt, ka priekšroka tiek dota videi draudzīgiem zvejas rīkiem;

-          Labāka pārvaldība gan nozvejas, gan piezvejas dziļūdens sugām.

-          Tāpat DSCC aicina aizliegt grunts tralēšanu dziļāk par 600 m, lai nodrošinātu dziļjūru ekosistēmu aizsardzību, kā arī nodrošināt efektīvu lēmumu ieviešanu un monitoringu.

 

 

Pasaules Dabas Fonda darbu vides interešu aizstāvībā un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts. Uzzini vairāk!