Izveidots kalkulators, kas mēra ietekmi uz Baltijas jūru

© Ieva Drazniece
Pasaules Dabas Fonds, sadarbojoties ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas vides un izglītības speciālistiem, ir izveidojis unikālu un inovatīvu rīku – Baltijas jūras kalkulatoru – kas ērti un saprotami ļauj izmērīt dzīvesveida ietekmi uz Baltijas jūru. Kalkulators palīdz izprast mājsaimniecību ietekmi uz Baltijas jūras aizaugšanu, kā arī sniedz padomus, kas ļauj šo ietekmi mazināt.

Datums: aug 31, 2015

Pasaules Dabas Fonds, sadarbojoties ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas vides un izglītības speciālistiem, ir izveidojis unikālu un inovatīvu rīku – Baltijas jūras kalkulatoru kas ērti un saprotami ļauj izmērīt dzīvesveida ietekmi uz Baltijas jūru. Kalkulators palīdz izprast mājsaimniecību ietekmi uz Baltijas jūras aizaugšanu, kā arī sniedz padomus, kas ļauj šo ietekmi mazināt.

Viena no būtiskākajām Baltijas jūras ekoloģiskajām problēmām ir eitrofikācija jeb pastiprināta aizaugšana ar ūdensaugiem. Šis process bija novērojams arī šovasar. Tās rezultātā plašus jūras apgabalus smacē ziedošās aļģes, kas samazina ūdens caurredzamību un iznīcina sugas.

“Baltijas jūrā ik gadu nonāk liels apjoms vielu, kas izraisa jūras aizaugšanu. Šādi tiek ne vien apdraudēts Baltijas jūras ekoloģiskais stāvoklis, bet arī mazināta reģiona labklājība. Jautājumu jārisina prasmīgāk plānojot jūras izmantošanu, kā arī apzinoties un nepieciešamības gadījumā mainot savu ietekmi uz Baltijas jūru,” norāda Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras programmas vadītājs Ingus Purgalis. Jaunizveidotais Baltijas jūras eitrofikācijas kalkulators, kas tapis pateicoties programmas NORDPLUS Horizontal atbalstam, ļaus ikvienam iedzīvotājam praktiski aprēķināt un padziļināti izprast to, kā tādas ikdienišķas lietas kā pārtikas, mājokļa vai transporta izvēle ietekmē Baltijas jūras veselību.

“Pasaules Dabas Fonds kalkulatoru šovasar jau demonstrējis dažādos publiskos pasākumos un cilvēki bieži ir pārsteigti, ka izvēles, kas nešķiet tieši saistītas ar jūru – piemēram, pusdienu šķīvja saturs vai gadā veikto lidojumu skaits – būtiski ietekmē Baltijas jūras eitrofikāciju,” norāda viens no kalkulatora veidotājiem Jānis Brizga. “Mūsu mērķis bija izveidot praktisku palīgu, kas ļauj katram izvērtēt savas ikdienas izvēles un izprast, ka Baltijas jūras eitrofikācija ir pavisam reāls process, ko ietekmē katrs no mums”.

Latvijā jūras eitrofikācijas kalkulators tiks piedāvāts izglītības iestādēm kā palīgs vides mācību stundās. Jau pavasarī notika vairāki semināri, kuru laikā vides mācības skolotājiem no visas Latvijas bija iespēja iepazīties ar jauno kalkulatoru. Kalkulators pieejams visiem interesentiem šeit!

 

Par Baltijas jūru

Baltijas jūra ir uz Zemes jaunākā jūra. Tā ir viena no pasaulē lielākajām iesāļā ūdens platībām kurā dzīvei pielāgojušas īpašas sugas. Jau ziņots, ka katru gadu jūrā ieplūst vairāk kā miljons tonnu barības vielu, kas nākušas no lauksaimniecības mēslojuma, notekūdeņiem, kā arī sasniegušas jūru caur gaisu. Tās izraisa pastiprinātu ūdensaugu vairošanos jeb eitrofikāciju.

 

Par Baltijas jūras eitrofikācijas kalkulatoru

Baltijas jūras eitrofikācijas kalkulators aprēķina ietekmi mājsaimniecībās pamatojoties uz trim galvenajām ietekmes jomām – pārtika, mājoklis un transports. Aprēķinu modeli izstrādājis Somijas zinātniskais institūts LUKE un Latvijas eksperts Dr. Jānis Brizga.

NORDPLUS Horizontal līdzfinansētajā projektā „Es varu apturēt eitrofikāciju” sadarbojas vides nevalstiskās organizācijas no Lietuvas, Igaunijas un Latvijas, Somijas un Latvijas zinātniskie eksperti, kā arī Latvijas Valsts izglītības satura centrs. Vairāk informācijas par projektu iespējams iegūt: http://ej.uz/ApturetEitrofikaciju

 

Par Pasaules Dabas Fondu

Pasaules Dabas Fonds strādā, lai ievērojami samazinātu Baltijas jūras eitrofikāciju un panāktu zivju resursu gudru izmantošanu. Aicinām pievienoties un atbalstīt Pasaules Dabas Fonda darbu ziedojot (ziedojumu tālrunis 90006181, maksa par zvanu 1,42 Eur).

Atbalsts nodibinājuma „Pasaules Dabas Fonds” darbībai vides interešu aizstāvībā un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā Latvijā