Cik ētiskas izvēles izdarām, plānojot brīvdienas?

© Michel Gunther / WWF

Pagājušajā nedēļā Dānijas iedzīvotājus sagaidīja nepatīkams pārsteigums – Kopenhāgenas ziemeļu daļā, Amageras (Amager) pludmalē, tika izskalots liels daudzums fekālijas un tualetes papīrs. Dānijas varas iestādes norāda, ka piesārņojumu radījis kāds no kruīza kuģiem, izvadot notekūdeņus tieši Baltijas jūrā. Pasaules Dabas Fonds pievienojas Dānijas WWF viedoklim, kas izskanējis medijos.

Datums: sep 11, 2015

Pagājušajā nedēļā Dānijas iedzīvotājus sagaidīja nepatīkams pārsteigums – Kopenhāgenas ziemeļu daļā, Amageras (Amager) pludmalē, tika izskalots liels daudzums fekālijas un tualetes papīrs. Dānijas varas iestādes norāda, ka piesārņojumu  radījis kāds no kruīza kuģiem, izvadot notekūdeņus tieši Baltijas jūrā. Pasaules Dabas Fonds pievienojas Dānijas WWF viedoklim, kas izskanējis medijos:

Tam, kādas sekas atstāj mūsu ceļošana, joprojām netiek pievērsta pietiekama uzmanība, raisot jautājumu – kādēļ ētiska, videi draudzīga pārvietošanās nešķiet svarīga un pašsaprotama?

Vēl aizvien nav precīzi zināms, kas tieši izraisījis lielo piesārņojumu Dānijas krastos, bet tā apmērs ļāvis varas iestādēm secināt, ka tas nāk tieši no kruīza kuģu notekūdeņiem. Izgāzt notekūdeņus Baltijas jūrā krasta zonā ir pretlikumīgi un ne tikai galēji nepatīkami, bet arī neētiski. Šādējādi, baudot brīvdienas, kruīza pasažieri nodara būtisku kaitējumu dabai, kā arī liedz iespēju nākamajām paaudzēm piedzīvot jūras skaistumu.

Diemžēl lielākā daļa kruīza kompāniju, kas darbojas Baltijas jūrā, demonstrējušas vienaldzīgu attieksmi jūras vides saglabāšanā. WWF nesenajā ziņojumā dokumentēts, ka tikai viena no 33 aptaujātajām kruīzu kompānijām apstiprinājusi, ka neviens no viņu kuģiem aiz sevis Baltijas jūrā nestāj neattīrītus notekūdeņus – tostarp izkārnījumus.

Šobrīd ir nelegāli izgāzt notekūdeņu tvertnes jūrā tikai 12 jūras jūdžu attālumā no krasta, lai gan šim aizliegumam vajadzētu būt spēkā visā Baltijas jūrā, kas jau šobrīd ir pārsātināta ar barības vielām, ko radījusi lauksaimniecības nozare. Tikmēr cits WWF pētījums parāda: 9 no 10 kruīzu pasažieriem apgalvo, ka izvēlas kruīza kompānijas, kas neizgāž notekūdeņus Baltijas jūrā. Vai šādai izvēlei nebūtu jābūt gana spēcīgam argumentam, lai liktu kruīza kompānijām rīkoties ētiski? Vai arī mēs, patērētāji, nevēlamies atbildēt par saviem vārdiem un izvēlēties ētiskas kompānijas?

Mums nevajag pārstāt ceļot, taču varbūt mums vairāk vajadzētu domāt par sekām, ko mūsu prieka mirkļi atstāj? Šodien ir daudz iespēju izvēlēties tūrisma operatorus, kuru darbība ir pēc iespējas saudzīgāka pret dabu un mūsu izvēles ir tās, kas mainīs šo situāciju.

 

 

 

Pasaules Dabas Fonda darbu vides interešu aizstāvībā un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts. Uzzini vairāk!